"Romankai" atļauts atgriezties Polijā

Poļu naftas koncernam Orlen pastarpināti piederošais kuģis Romanka, kas piektdien pie Akmeņraga izbraucis gandrīz krastā, Latvijas dienestiem nekādus zaudējumus visticamāk nebūs radījis – komersanti nopelnīs, bet armija savus tēriņus atgūs no apdrošinātājiem. Iespējams, ka jau tagad kuģis ir ceļā uz Poliju.

Vietējo jūrnieku un ostu darbinieku vidū apspriestākais jautājums pēc Romankas avārijas bija, cik tad apkalpei un kapteinim daudz jāizdzer, lai kuģi taisnā ceļā iestūrētu kāpās. Pastāv gan arī iespēja, ka apkalpi un kapteini pievārējis dziļš miegs vai piemeklējis vadātājs. Latvijas Jūras administrācija šīs versijas gan nekomentē, jo trīs dienas pēc avārijas noskaidrot patiesību ir gandrīz neiespējami. Turklāt, kā skaidro administrācijas pārstāve Sarma Kočāne, normatīvajos aktos nemaz nav atrunāts, kā pārbaudīt, vai jūrnieki ir apreibinājušies. Administrācijai nemaz neesot šādam nolūkam nepieciešamās aparatūras, savukārt policija, kam ir alkometri, nav pilnvarota darboties jūrā. Konkrētajā gadījumā aparāti gan paliktu neizmantoti, jo kuģis izbraucis krastā tik tālu, ka palīgi un Krasta apsardze ilgi netika klāt. Ja avārijas brīdī komanda arī bija sadzērusies, tad laika atskurbšanai tai pietika.

Ierodas poļu izmeklētājs

Pašu poļu versiju par negadījuma cēloni arī talkā atnākušajiem palīgiem nav izdevies uzzināt. Komanda stāv klusu. Taču vienīgi bezatbildīga kuģa pamešana bez uzraudzības var izskaidrot, kādēļ kuģis, kas no poļiem gājis uz Tallinu, piepeši atkūlies Akmeņraga krastā. No sēkļa kuģis tika novilkts svētdien ap pulksten pieciem pēcpusdienā, savukārt uzsēdās uz tā piektdien ap pulksten 5.30. Līdz Liepājas ostai tas spēja aizkuģot pats, tātad nozīmīgu bojājumu kuģim nav. Sākotnēji pat tika pieļauts, ka arī izmeklēšana par negadījumu netiks veikta – cilvēki cietuši nav, un piesārņojums vidē nav nonācis. Tomēr vakar no Polijas Latvijā ieradās jūras avāriju izmeklēšanas inspektors. Tātad komandas un kapteiņa atbildība par notikušo tomēr tiek vērtēta. Izmeklēšanas mērķis ir negadījuma cēloņu noskaidrošana un to analīze, lai nākotnē nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Maksās apdrošinātāji

Atšķirībā no citām Latvijas piekrastē notikušām kuģu izpestīšanas operācijām šoreiz glābšanas darbi izvērtās īpaši sarežģīti, jo starp velkoni un Romanku bija ievērojams attālums. Velkoņa Ventspils kapteinim Vilim Zīlniekam nācās izmantot gandrīz kilometru garu tauvu, un tās kopējais svars ir piecas tonnas.

Romanka pieder uzņēmumam Ship-Service S.A., kas ir poļu naftas koncerna Orlen meitas uzņēmums. Specializējas lielo kuģu apgādē ar degvielu – bunkurēšanā. Uzskriešana uz sēkļa zaudējumus radīs saimniekiem, taču ne operācijā iesaistītajiem dienestiem. Velkoņu kompānija PKL Flote būs nopelnījusi par palīdzības sniegšanu. Uzņēmuma vadītājs Sergejs Odincovs gan neatklāj pakalpojuma cenu.

Nodrošinoties pret nopietnākām sekām, visu operācijas laiku turpat tuvumā pavadīja arī Jūras spēku Krasta apsardzes kuģis Astra un kuģis Varonis. Sākotnēji iesaistīts tika arī Gaisa spēku helikopters. Armijas tēriņus aprēķina, taču, kā apgalvo virsnieks Roberts Lakučs, nodokļu maksātājiem par šo operāciju nenāksies maksāt ne santīma. Visu nosegs apdrošinātāji. Par brīvu armijai jāglābj vienīgi cilvēki, bet tas, par laimi, šoreiz nebija nepieciešams.

Kuģis klibos mājup

Kopā ar izmeklētāju vakar no Polijas ieradās arī klasifikācijas sabiedrības pārstāvji, kas uzrauga Romankas tehnisko stāvokli. Latvijas Jūras administrācija, veicot kuģa pārbaudi, nekonstatēja tādus pārkāpumus, kuru dēļ kuģim būtu jāaizliedz atstāt Liepājas ostu. Taču ūdenslīdēji, apskatot korpusu no ārpuses, konstatēja dzenskrūves bojājumu. S. Kočāne stāsta, ka vakar vakarā klasifikācijas sabiedrība pieņēma kuģa kapteinim saistošu lēmumu, proti, Romankai savā gaitā, taču velkoņa pavadībā, jādodas uz ostu Polijā, kur veiks remontu. Turpat arī turpināsies negadījuma izmeklēšana. Iespējams, šorīt kuģis jau devies jūrā.

Jāpiebilst, ka 2007. gadā kravas milzenis Nijord no Maltas iestūrēja Sīkraga piekrastes sēklī, un toreiz piedzērusies bija visa apkalpe, kapteini ieskaitot.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.