Vērmanītī priecē amata meistari
Vakardien atklātajā Vērmanes dārza amata meistaru gadatirgū no piedāvāto preču klāsta tiešām acis ņirb – audumi, rotas, metālkalumi, rotaļlietas...
Visu nemaz nevar uzskaitīt. Izrādās, ka daudzi tirgotāji ar sirdi un dvēseli saistīti ar Dziesmu un deju svētkiem un viņi vidū ir tautas tērpu darinātāji, vainadziņu izšuvēji, rotu kalēji, arī dancotāji un dziedātāji.
Šajā reizē Neatkarīgā aprunājās vien ar dažiem amata meistariem, bet tādu Vērmanīti šonedēļ būs daudz – vajag tikai iet un skatīties viņu radīto un pie reizes pasmelties viņu dzīves gudrību un radošās atziņas. Tā tiešām ir vesela bagātība!
Limbažu Tautas lietišķās mākslas studijas Dzilna audēja Inta Mūrniece stellēs sēžas jau 23. gadu. Viņa, šķelmīgi smaidot, ar roku rāda uz saviem un savu kolēģu darbiem: «Vai var vienaldzīgi paiet garām šīm galdsegām, lakatiem, šallēm? Pat kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende to nespēja un vienu no mūsu darinājumiem nopirka.» Kas tikai pa šiem gadiem nav tapis, i nevarot saskaitīt, arī to ne, cik daudz dziedātāju un dejotāju tērpjas limbažnieku radītajos apģērbos! Jaunākie darinājumi – linu lakati – iekrituši acīs arī pircējiem. Lielākoties gan šīs skaistās lietas saistot Latvijas ļaudis, dažs tādam pirkumam speciāli iekrājis naudu, jo lēti šie darinājumi nav, piemēram, lielais vilnas lakats maksā 50 latu.
Limbažnieki labprāt ne vien aužot, bet arī rādot citiem savu varējumu, viņi piedalās arī gadatirgos. «Ja mūs aicina, mēs labprāt braucam. Nesen bijām Lielvārdē, kad Uldim Žagatam bija lielā jubileja. Kāpēc mēs? Nu viens no iemesliem – viņa horeogrāfijā ir veidota deja ar lakatiem, un viņš vēlējās redzēt tos mūsu izpildījumā,» palepojas I. Mūrniece.
Arī keramiķe Laimdota Kliesmete no Gulbenes ir ar Dziesmu un deju svētkiem uz tu – cik gadu nav nodancots deju kolektīvā Apinītis! Vien šogad vajadzējis izlaist lielo sadancošanos – pārāk daudz citu darbu saskrējis vienlaikus. Māls ir viņas lielā kaislība – turklāt tas ielēcis rokās palēnām, īpaši to mācījusies neesot. Nu rindā satupušas krūžu krūzītes, vieglas kā pūciņas un ar vasku apdarinātas. Kad tajā tiek ielieta karsta tēja, tai bišu smarža ir klāt. Re, ir arī papardes zieda meklētājs – trauciņš, kurā ielikt gaismeklīti, lai tad izietu laukā meklēt to maģisko ziedu. Bet tie jau nav vienīgie viņas darbi, vēl ir arī aušanas studija...Žēl, ka diena nereti ir par īsu, lai visu pagūtu.
Andris Meļķis uz tirgu ieradies ar paša lasītu Latvijas akmentiņu rotām. Tās izskatās kā no īstiem dārgakmeņiem tapušas – saskaņotas, vienā toņu gammā ieturētas. «Kam gan šīs rotas sliktākas par svešatnes akmeņiem? Turklāt ar pašu zemes enerģētiku! Tās noteikti droši nēsājamas pie tautas tērpa, jo labi saskaņojas ar to,» teic A. Meļķis. Ja kādam tās šķietot dārgas, jāņem vērā, ka ne jau katrs akmens der rotai – tie rūpīgi tiek atlasīti un dažkārt vai visa diena paiet pie jūras, īstos atrodot.