Zaharjins: Mums galvenais ir glābt "Liepājas metalurgu"

"Stipri žēl, ka mūsu pašaizsardzība sabiedriskā telpā tika iztulkota greizi. Mēs nekad neesam vairījušies atbildības, jo mums galvenais ir glābt "Liepājas metalurgu"," rūpniecības uzņēmuma izplatītā paziņojumā medijiem uzsver Sergejs Zaharjins.

Kā vēstīts, AS "Liepājas metalurgs" lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Zaharjins pirms nepilna mēneša savam vecākajam brālim Valērijam uzdāvinājis piecus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība bijusi gandrīz deviņi miljoni latu. Savukārt otrs akcionārs Iļja Segals maija beigās veicis dāsnu dāvinājumu, savu Jūrmalas villu uzdāvinot divpadsmitgadīgajam dēlam.

Zaharjins paziņojumā atzīmē, ka tieši Lipmana darbība kļuva par iemeslu tam, ka viņš un viņa kolēģi bija spiesti rīkoties, lai pasargātu savus īpašumus no "reideriskiem uzbrukumiem", par ko tika informēti valdības noalgotie "Prudentia" konsultanti.

Pēdējā laika notikumi aizvien vairāk pārliecina mūs, ka godīgs bizness Latvijā nav iespējams un AS "Liepājas metalurgs" un rūpnīcas 2000 cilvēku lielais kolektīvs ir kļuvuši par ķīlniekiem kādā ļoti netīrā spēlē, teikts paziņojumā medijiem.

"Liepājas metalurga" pārstāvji norāda, ka šā gada 27.jūnijā Ekonomikas policija pieņēma lēmumu arestēt "Liepājas metalurga" akcijas, kas piederēja Zaharjinam un Iļjam Segalam. Uzņēmums nešaubās, ka tuvākajā laikā šis juridiski nekorektais lēmums tiks pārsūdzēts, taču jau tagad esot skaidrs, ka daudzu mēnešu intensīvais darbs, lai piesaistītu investoru un glābtu rūpniecības uzņēmumu, ir norakstāms.

"Mums žēl, ka tiesībsargājošās iestādes un atsevišķi valdības locekļi akli paklausa Kirovam Lipmanam, kura darbības attiecībā uz "Liepājas metalurgu" precīzi būtu saucamas par "reiderismu"," uzskata Zaharjins.

"Mums par labu ir arī tas, ka esam parakstījuši vienošanos ar kreditoru klubu, kur apņemamies savas akcijas nodot kreditoriem par vienu latu. Nav mūsu vaina, ka vienošanās aizvien nav parakstīta un stājusies spēkā. Būtībā, Ekonomikas policija pašlaik arestē akcijas, ko mēs jau atdevām valstij," skaidro Zaharjins.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce šodien pēc valdības sēdes teica, ka pašreizējo AS "Liepājas metalurgs" akcionāru pretdarbības dēļ tiek kavēta investoru piesaiste

Kā vēstīts, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), iepriekš žurnālistiem komentējot notikušo, pēc Zaharjina vārdiem "pašaizsardzību", uzsvēra, ka "akcionāri ir daļa no AS "Liepājas metalurgs" problēmām, nevis risinājumiem.

"Tas kārtējo reizi parāda, cik nenopietna ir akcionāru attieksme pret uzņēmumu. Tad, kad kreditoru klubs aicināja šos akcionārus ieguldīt līdzekļus uzņēmumā, tad viņi stāstīja, ka viņiem nav līdzekļu," sacīja Dombrovskis, bilstot, ka tad, kad faktiski īpašumus vajag nobēdzināt, izrādās, ka tie ir.

Jau ziņots, ka līdz valdības noteiktā termiņa - 31.maija - beigām viens no uzņēmuma akcionāriem Kirovs Lipmans neparakstīja valdības un kreditoru piedāvāto vienošanos, bet Segals un Zaharjins ir atsūtījuši vienošanos ar būtiskiem labojumiem, kas tika nodoti izvērtēšanai juristiem.

Saskaņā ar kreditoru kluba izvirzītajām prasībām visiem trim "Liepājas metalurga" lielākajiem akcionāriem bija jāparaksta vienošanās par turpmāk veicamajām darbībām uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijai, tostarp attiecībā uz akciju pārdošanu, saistību restrukturizāciju, uzņēmuma vadības nomaiņu u.c.

Vienošanās paredzēja visu trīs lielāko akcionāru - Zaharjina, Segala un Lipmana - akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra puses.

Valdība 23.aprīlī izveidoja darba grupu, kas koordinē "Liepājas metalurga" problēmu risināšanu. Darba grupas galvenie uzdevumi ir no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinēt nepieciešamos pasākumus "Liepājas metalurga" situācijas risināšanai un izstrādāt risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā.

Latvijā

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais