Visbiežāk avārijas bez OCTA izraisa Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas rajonā

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis informāciju par vietām, kur visbiežāk tiek izraisīti negadījumi ar transportlīdzekļiem, kuru īpašnieki nav apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību. Kā liecina LTAB apkopotie dati par 2012. gadā izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), Latvijā ir vairāki rajoni, kur neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto avāriju īpatsvars daudzas reizes pārsniedz pārējā Latvijas teritorijā fiksēto CSNg skaitu. Jau trešo gadu pēc kārtas bēdīgās statistikas augšgalā dominē Latgales reģions, top trijniekā ierindojoties Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas rajoniem.

Jau daudzus gadus LTAB apkopo informāciju par transportlīdzekļu bez OCTA izraisīto avāriju īpatsvaru Latvijas reģionos. Lai gan neapdrošinātu transportlīdzekļu īpatsvars šobrīd Latvijā nepārsniedz 2 %, vēl joprojām Latvijā ir rajoni, kur neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju apmērs ir divas vai trīs reizes lielāks nekā vidēji citās Latvijas vietās. Ja 2011. gada top trijniekā ierindojās Alūksnes, Jēkabpils un Ludzas rajoni, tad šobrīd vadošās pozīcijas ieņem Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas rajoni. Tālu no vadošā trijnieka neatpaliek arī Talsu rajons, kur neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto CSNg īpatsvars ir gandrīz identisks, kā Ludzas rajonā.

"Paanalizējot pēdējo trīs gadu statistiku, vērojams, ka nemainīgi vislielākais CSNg īpatsvars, kuri izraisīti ar neapdrošinātiem transportlīdzekļiem saglabājas Latgales reģionā. Situācija ir līdzīga jau vairākus gadus. Piemēram, Ludzas rajons jau divus gadus pēc kārtas dominē kā viena no bīstamākajām vietām Latvijas kartē. Savukārt līderpozīcijas ieņēmušais Rēzeknes rajons bīstamāko vietu vidū ierindojās gan 2010.gadā, gan 2009.gadā. Analizējot iegūtos datus, vērojams, ka rajonos izraisīto CSNg īpatsvars ir cieši saistīts ar ceļu satiksmes intensitāti konkrētajās vietās, piemēram, ārpus pilsētām biežāk CSNg notiek tajās vietās, caur kurām iet lielas automaģistrāles. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka vienu un to pašu rajonu parādīšanās tā saucamo bīstamo vietu vidū liecina par tendenciozitāti, kura nemainās no gada uz gadu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste.

Arī šogad vērojama iepriekšējo gadu tendence, ka pilsētās neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars ir mazāks nekā novados. Savukārt Rīgā un Rīgas rajonā, kurā ir vērojama vislielākā transportlīdzekļu plūsma, kā arī reģistrēto transportlīdzekļu skaits, neapdrošināto spēkratu izraisīto avāriju īpatsvars nepārsniedz 1 - 2 % robežu.

Saskaņā ar LTAB statistiku, 2012.gadā kopā notikuši 328 CSNg, kuri izraisīti ar transportlīdzekļiem bez OCTA, un kopumā par šiem negadījumiem cietušie no Garantijas fonda saņēmuši zaudējumu atlīdzības gandrīz 220 tūkstošu latu apmērā. Tomēr, kā norāda Baiba Gribuste, autovadītāji vēl joprojām neapzinās tās sekas, kuras var rasties izraisot CSNg bez OCTA.

"Maldīgs ir uzskats, ka CSNg izraisījušam transportlīdzekļa īpašniekam vai vadītājam nebūs jāatbild par sekām. Ja CSNg ir izraisīts ar neapdrošinātu spēkratu, cietušajiem radītie zaudējumi tiks segti no Garantijas fonda, taču pēc tam zaudējuma summa regresa kārtībā tiks piedzīta no CSNg izraisītāja - neapdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja. Dažreiz tie var būt pāris simti lati, taču tikpat tie var būt vairāki desmiti tūkstoši, kurus nākas atmaksāt dažreiz pat ļoti ilgstošā laika periodā," informē Baiba Gribuste.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais