Kultūras dzīve Latvijā nav apsīkusi un pat vismazākajā pašvaldībā cilvēki joprojām dzied, dejo, spēlē teātri vai kā citādi radoši izpaužas. No vai ikkatra novada uz svētkiem devies ne viens vien kolektīvs, no lielākajiem – pat vairāki desmiti.
Visas vietvaras atkarībā no savas rocības nodrošinājušas savus pašdarbniekus ar tērpiem, instrumentiem, transportu un pat ar dažādiem bonusiem, piemēram, papildu dienas naudu.
Rīga
Vislielāko pulku jau tradicionāli pārstāv Rīga – kopumā 310 kolektīvu ar aptuveni 10 000 dalībnieku. Svētku starplaikā radušies 24 jauni kolektīvi: divpadsmit koru, seši deju kolektīvi, pūtēju orķestris, kokļu ansamblis un četri mazākumtautību kolektīvi. Ir gādāts arī par pašvaldības tautas mākslas kolektīvu tērpiem, un vairāki no tiem ieguvuši tiesības piedalīties 30. jūnija tērpu skatē Ķīpsalas izstāžu centrā: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra Mazā ģilde Tautas deju ansamblis Līgo un vidējās paaudzes deju kolektīvs Līgo, kā arī Kultūras pils Ziemeļblāzma koklētāju ansamblis Pūt, vējiņi! un Swedbank tautas deju kolektīvs. «Rīgai ir, ar ko lepoties, domājot par dalību svētkos. Svētkiem veltītajās skatēs Rīgas kolektīvi uzrādījuši augstu sniegumu un ieguvuši labus rezultātus – uz koru kariem no 52 izvirzītajiem koriem 24 ir no Rīgas, augstāko novērtējumu ieguvuši 16 kori un 21 deju kolektīvs,» uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.
Pierīga
Siguldas novads lepojas ar saviem 15 kolektīviem, kuros kopumā ir 412 dalībnieku. Pēdējos gados pašdarbnieku pulkam pievienojušies divi deju kolektīvi. Visi kori ieguvuši tiesības piedalīties svētkos, un arī deju kolektīvi veiksmīgi uzstājušies skatēs, iegūstot ne zemāku par otro pakāpi. Siguldas kultūras centra sieviešu kora Teiksma tērpi guvuši labu vērtējumu un piedalīsies tautas tērpu skatē. Par tērpiem un kolektīvu materiāli tehnisko bāzi tiekot ļoti domāts, teic novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte. Ik gadu šim nolūkam tiekot tērēti ap 7000 latu, taču kopumā, lai sagatavotos un piedalītos šajos Dziesmu un deju svētkos, iztērēti 47 000 latu. No šīs summas daļa naudas piešķirta arī četru kolektīvu karogu pagatavošanai.
Kurzeme
No Tukuma novada uz svētkiem devušies 26 kolektīvi, kurā ir aptuveni 600 dalībnieku. Novads kļuvis par trim koriem bagātāks, visi lielajam kultūras notikumam sagatavoti ļoti labi, bet visaugstākos rezultātus guvis skolotāju koris Vanema, norāda novada kultūras metodiķe Rudīte Poča. Piedalījušies arī tērpu skatē un labi novērtēts Tukuma pilsētas kultūras nama deju kolektīvs Vidums. Pavisam pašvaldība sagatavošanās procesam tērējusi 30 000 latu, kā arī gandrīz tikpat vēl piesaistījusi no Eiropas Savienības fondu projektu naudām.
Nīcas novads piedalās svētkos ar sešiem kolektīviem un 130 dalībniekiem. Kultūras darba vadītāja Agija Kaunese priecājas, ka izdevies saglabāt visus esošos kolektīvus un izveidot arī jauniešu deju kolektīvu. Tāpat gandarījums, ka gandrīz visiem pašdarbniekiem izdevies tikt uz svētkiem. Cerot, ka nākamreiz to varēs darīt arī nesen nodibinātais Nīcas amatieru teātris. Lai arī cik sūri ar līdzekļiem, pašvaldībai, izmantojot projektu naudas, izdevies visiem dalībniekiem sagādāt drēbju kārtu. Taču piedalīties tērpu skatē gan neesot varējuši.
Vidzeme
No Ogres novada uz svētkiem atbraukuši 34 kolektīvi ar tuvu pie 1000 dalībniekiem, no tiem viskuplāk pārstāvēti ir dejotāji, informē novada kultūras dzīves organizētāja Anita Ausjuka. Ogrē starpsvētku periodā ir nākuši klāt divi jauni deju kolektīvi un viens jauniešu koris, kuri apgādāti ar jaunu drēbju kārtu. Tautas tērpu konkursā atzinību guvuši Ogres kultūras centra sieviešu kora Rasa un Ogres skolotāju kamerkora tērpi. Iepriecinājuši arī labie dejotāju rezultāti skatēs – visi 18 kolektīvi kļuvuši par pirmās un otrās pakāpes laureātiem.
No Skrīveriem uz svētkiem atbraukuši astoņi kolektīvi ar 120 dalībniekiem – gan divi kori (jauniešu un senioru), gan vidējās paaudzes deju kolektīvs, gan divi vokālie ansambļi, tekstilmākslas studija un tautas mūzikas ansamblis. Tie jau novadā darbojas gadiem, un visiem sagādāti tērpi. Tautas tērpu skatē atzinību izpelnījušies kora Dzēse tautas tērpi, bet konkursos ar jo īpaši labiem rezultātiem uzstājušies vokālie ansambļi, palepojas Skrīveru kultūras centra vadītāja Baiba Dronka.
Zemgale
Jelgavas novadu pārstāv 24 kolektīvi ar 542 dalībniekiem, arī jauniņie – Vilces jauktais koris un Lielplatones deju kolektīvs, kā arī viens vokālais ansamblis. Uz lielo kultūras notikumu atbraukuši arī mazākumtautību pašdarbnieki – slāvu folkloras kopa Slavjaņe. Koru karos piedalījies un labus rezultātus guvis senioru koris Gaisma, taču arī citi kolektīvi nav novērtēti zemāk par pirmo un otro pakāpi, sava novada pašdarbnieku devumu uzteic novada kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša. Vilces pagasta pārvaldes vidējās paaudzes deju kolektīva Medaga un Elejas pagasta pārvaldes jauniešu deju kolektīva Tracis tērpi guvuši atzinību un iespēju piedalīties tautas tērpu noslēguma uzvedumā. Novads novērtējot pašdarbnieku darbu un atbalstot to – ne tikai ieguldot līdzekļus tērpos, bet arī piešķirot visiem svētku dalībniekiem, kas strādā pašvaldībā, papildu dienu pie atvaļinājuma, kā arī piemaksājot par savējo ēdināšanu svētkos. Vēl kā bonuss visiem kolektīvu vadītājiem un kultūras dzīves organizētājiem – pēc svētkiem paredzētais brauciens uz Somiju.
Latgale
Viļakas novadu svētkos pārstāvēs 16 kolektīvu ar 222 dalībniekiem. Novada domes kultūras nodaļas vadītāja Sandra Ločmele priecājas, ka ne tikai izdevies noturēt visus esošos kolektīvus, bet Rekavā izveidot arī jauniešu deju ansambli. Tāpat gandarījums, ka uz svētkiem varēja doties arī mazākumtautību ansamblis. Pateicoties visu pūliņiem un Lauku atbalsta dienesta projektu naudai, izdevies visus sapost svētkiem, kā arī labi nostartēt skatēs, jo īpaši – deju kolektīviem un folkloras ansambļiem.