Ar koru kariem sākusies Dziesmu un deju svētku nedēļa
Daudzās Rīgas skolās šovakar atskanēs vasaras laikam neraksturīga kņada, uzņemot no novadiem atbraukušos dziedātājus un dejotājus. Tāpat šodien notiks aptamborētā Dziesmu svētku tramvaja atklāšana, kā arī deju kolektīvu un koklētāju ansambļu konkursi.
XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku oficiālā atklāšana notika vakar, kad Doma baznīcā izskanēja ekumēniskais dievkalpojums un garīgās mūzikas koncerts, bet Dziesmusvētku parkā notika virsdiriģentu godināšana. Tāpat vakar, pašā dienas vidū, kad saule bija zenītā, katrā Latvijas pilsētā un novadā tika pacelti svētku karogi, simboliski dodot impulsu vienai no skaistākajām tradīcijām. Tiesa, vēl pirms visiem oficiālajiem svētku atklāšanas pasākumiem sestdien Latvijas dziedātāji krustoja šķēpus koru karos, noskaidrojot labākos no labākajiem.
Koru karu rītā Latvijas Universitātes Lielās aulas vestibilu, kāpnes un universitātes lekciju zāles piepildīja notis, harmonijas un mūzika. Vairākas stundas pirms uzstāšanās kori pulcējās mēģinājumiem un uzklausīja pēdējos savu māksliniecisko vadītāju norādījumus. Katra kora diriģents pirms kāpšanas uz skatuves dēļiem centās saviem dziedātājiem pateikt īstos vārdus. Kāds lūdza, lai koristi justos laimīgi un izbaudītu šo satraucošo brīdi, cits – pateicās par pacietīgo darbu un pašaizliedzību. Vairums diriģentu, kuru kolektīvi spēja aizcīnīties līdz labāko koru elitei, atzina, ka jūtas pagodināti par savu dziedātāju mīlestību pret kormūziku.
Ikvienam dziedātājam dalība koru karos ir īpaši saviļņojošs brīdis. Par šo momentu tiek domāts, piecu gadu garumā divas reizes nedēļā čakli strādājot mēģinājumos, par šo dienu mūziķi sapņo, piedaloties skatēs un cīnoties par labāko koru nosaukumu. Tiesības kāpt uz koru karu skatuves izcīna tikai tie kori, kuri skatēs ieguvuši pašus augstākos novērtējumus, taču tas vēl ir tikai pusceļš. Koru karos dziedātājiem ir jāspēj pārvarēt uztraukumu un sakopot spēkus pašam labākajam sniegumam.
To, ka latviešus ne velti dēvē par dziedātājtautu, novērtēja arī starptautiska žūrija, kurai no Latvijas piecdesmit labākajiem koriem bija jāizraugās pašas skanīgākās balsis un profesionālākais sniegums. «Man ir liela pieredze dažādās žūrijās, un, zinot Eiropas un pasaules korus, Latvijas latiņa ir daudz augstāka, jo šeit spēj pasniegt mūziku viegli! Tas ir īsts brīnums, ar ko Latvija var lepoties,» stāsta jaukto koru žūrijas loceklis no Spānijas Ksavjers Sarasola.
Skatītāji šim skaistajam notikumam līdzi varēja sekot gan klātienē, gan interneta un radio tiešraidēs. Tiesa, aizkulisēs bija dzirdamas klausītāju atziņas, ka koru sniegums ir tik augstvērtīgs un emocionāls, ka izvēlēties favorītu vai noteikt labāko ir teju neiespējami. Šo atziņu apstiprināja arī skaļās ovācijas, kas tika veltītas ikvienam korim, kā arī žūrijas vērtējums, kurā pirmo, otro un trešo vietu ieguvējus citu no cita šķīra viens, divi punkti vai pat tikai daži cipari aiz komata 100 ballu sistēmā. Jaukto koru grupā Lielo balvu ieguva kori Kamēr... un Sola, kas abi tika novērtēti ar 94,33 punktiem, savukārt pirmās, otrās un trešās vietas ieguvēji tika novērtēti ar 94,20 punktiem, 94,13 ballēm u.tml.
