Tieslietu ministrija ir izstrādājusi noteikumus par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu, kuros paredzēta kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs veic bezmantinieku mantas pārņemšanu, novērtēšanu, atsavināšanu un rīcību ar to, ja nenotiek bezmantinieku mantas pārdošana izsolē.
Par bezmantinieku mantu šo noteikumu izpratnē uzskatāma ar notariālu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu atzīta manta - nekustamais īpašums, kustama manta vai komercsabiedrības pamatkapitāla daļas vai akcijas.
Tiesu izpildītājiem no šī gada 1.jūlija ir noteikta jauna funkcija - normatīvajos aktos noteikto darbību īstenošana, administrējot bezmantinieka mantas pārņemšanas un pārdošanas procesu. Taču minētās zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbības detalizētas īstenošanas kārtība nekādā veidā netiek regulēta.
Līdz ar to noteikumu projekta mērķis ir noregulēt jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu pēc tam, kad no notāra ir saņemts izraksts par mantojuma lietas izbeigšanu.
Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs veic bezmantinieku mantas pārņemšanu, novērtēšanu, atsavināšanu un rīcību ar to, ja nenotiek šīs mantas pārdošana izsolē. Tāpat tiesu izpildītājs regulēs drošības naudas apmēru un kārtību kreditoru prasījumu apmierināšanai vai ieņēmumu ieskaitīšanai valsts budžetā.
Ministrija arī noteikuma projektā norādījusi, ka līdzšinējā kārtība, kādā pašreiz noteikta bezmantinieka kapitāldaļu atsavināšana, ir smagnēja, dažu darbību veikšanai paredzētie termiņi ir pārāk īsi, turklāt spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā tiek segti kreditoru prasījumi, valstij pārņemot bezmantinieka kapitāla daļas.
Vienlaikus noteikumu projekts regulē kārtību, kādā valsts vai pašvaldība, bet atsevišķos gadījumos arī VAS "Latvijas Valsts meži" un Dabas aizsardzības pārvalde īsteno pirmtiesības uz bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu.
Minētais noteikumu projekts 2.jūlijā tiks vērtēts valdībā.