Lai gan Latvijas lauksaimnieki nākamajā plānošanas periodā saņems lielāku atbalstu, kopumā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikas reforma nav sasniegusi mērķi - konkurētspējīgāku un administratīvi lētāku lauksaimniecību, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, komentējot Luksemburgā panākto ES likumdevēju vienošanos par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2014.gada.
Kā ziņots, vienošanās paredz, ka Latvija ES atbalstos saņems 2,678 miljardus eiro, kas ir par 50% vairāk nekā iepriekšējā periodā. Tikmēr nav atrisināts viens no būtiskākajiem jautājumiem - par tiešmaksājumu griestiem un maksimālo atbalsta apmēru lielajām saimniecībām, kā arī nav skaidrs, kā tiks pārdalīti līdzekļi starp finansējumu tiešmaksājumiem un līdzekļiem lauku attīstībai.
"Vienošanās nāca ļoti grūti, tādēļ tā ir samocīta, grūti saprotama un mērķis - vienkāršāka, administratīvi lētāka politika - netiks sasniegts. Sektors ir gana konservatīvs, un lauksaimniekiem nepieciešams laiks, lai pielāgotos jauniem nosacījumiem, tādēļ straujas politikas izmaiņas nav iespējamas. Nevienam vairs nav ilūziju, ka ES lauksaimniecības modeli izdosies ilgstoši uzturēt. Prognozēju drīzu jaunu reformu, jo ES sabiedrība un lauksaimnieku sektors vēl nebija gatavi kardinālām politikas izmaiņām. Nav notikusi pietiekama atbalsta izlīdzināšana starp ES dalībvalstīm, tādēļ vēl joprojām būs stipra un nevienlīdzīga konkurence," sacīja Dzelzkalēja.
Viņa arī norādīja, ka patlaban ES lauksaimniecības politikā pastāvot dubultmorāle.
"No vienas puses, pastāv ambiciozi plāni par ES konkurenci pasaulē un ekonomikas attīstību, no otras puses, to var panāk ar lielāku kooperāciju, kas savukārt nozīmē daļēji ziedot nacionālo īpatnību un intereses. Politika kļūs vēl nacionālāka un vēl reģionālāka, bet nav ilūzijas par reālu, kopīgu politiku, tam vēl neesam gatavi," norādīja zemnieku pārstāve.
Viņa arī sacīja, ka "Zemnieku saeima" aicina izvirzīt stingras prasības tiešmaksājumu un pārstrādes sektora atbalsta saņēmējiem
”Lai arī nav izdevies sasniegt maksimālo vēlamo rezultātu - 80% no ES vidējiem tiešmaksājumiem jau 2014.gadā, kopumā esam apmierināti ar panāktajiem rezultātiem, kas sasniegti kopīgā darbā. Šobrīd svarīgi rūpīgi izvērtēt dažādo maksājumu saņemšanas nosacījumus, lai nauda nokļūtu pie ražotājiem, kuri ar produkciju nodrošina iedzīvotājus, kā arī spēj konkurēt eksporta tirgū," sacīja Dzelzkalēja.
Kā ziņots, 26.jūnijā Luksemburgā noslēdzās ES likumdevēju sarunas saistībā ar lauksaimniecības politikas reformu. Tā kā ES prezidentvalsts Īrija nevēlējās diskutēt par tiešmaksājumu budžetu, vairāku jautājumu apspriešana atlikta uz vēlāku laiku.
Deputātiem izdevās panākt, lai ES valstis veidotu "melno sarakstu" ar tiem zemes īpašniekiem, kas nevar pretendēt uz tiešajiem maksājumiem, iekļaujot, piemēram, lidostas un sporta klubus, ja vien tie nespēj pierādīt, ka lauksaimnieciskā darbība veido būtisku viņu ienākumu daļu.
Tāpat vienošanās paredz 30% no katras valsts tiešmaksājumu budžeta piešķirt tikai tiem zemniekiem, kas īsteno noteiktus vides aizsardzības pasākumus. Tomēr attiecīgos pasākumus ļaus īstenot pakāpeniski un to stingrība būs atkarīga no saimniecības izmēra. Būtiskākie vides pasākumi būs lauksaimniecības kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgu platību veidošana.
Tāpat EP nolēmis, ka cukura kvotu sistēmu atcels 2017.gadā, nevis 2015.gadā, kā tas bija rosināts sākotnēji. Savukārt piena kvota tiks atcelta 2015.gadā, kas atbilst arī Latvijas interesēm.
Kā ziņots, tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 89 eiro jeb 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumi tiks palielināti katru gadu, 2019.gadā sasniedzot 196 eiro jeb 137 latus par hektāru.