Cinkuss: Nemainot attieksmi pret izglītību un koru kustību, Dziesmu svētkiem draud profanācija

Ja valsts turpinās tā attiekties pret mūzikas izglītību un koru kustību, Latvijas unikālajiem Dziesmu svētkiem draud profanācija, - LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku virsdiriģents, svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss.

Dziesmu svētku unikalitāte ir tajā, ka bez pavadījuma kori spēj dziedāt septiņbalsīgi. "Kad to nespēsim, kļūsim tādi paši kā citi," norādīja Cinkuss.

Viņš pieminēja Lietuvas piemēru: "Lietuva pirms 20 gadiem aizgāja pa vieglo ceļu, un līdz ar to zaudēja unikalitāti. Latvijai vēl ir cerības." Viņš neprecizēja, cik ātrā laikā latviešu dziesmu svētki varētu zaudēt savu unikalitāti, taču pieļāva, ka tāda iespēja noteikti ir. Pašlaik par latviešu dziesmu un deju svētku popularitāti liecina lielā ārvalstu iedzīvotāju interese ne tikai kā skatītājiem, bet arī kā dalībniekiem.

Cinkuss uzsver, ka Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, Latvijas valdība to ir akceptējusi un līdz ar to arī uzņēmusies atbildību par tiem.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais