VAAD brīdina par kartupeļu lakstu puvi

Patlaban visā Latvijas teritorijā kartupeļu stādījumos parādījusies kartupeļu lakstu puve, kuru laicīgi neierobežojot var zaudēt daļu kartupeļu ražas, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāve Dace Ūdre.

Šogad pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes gan uz lapām, gan stublāja VAAD konstatēja 13.jūnijā vienā kartupeļu laukā Kuldīgas novadā, bet vēlāk puve konstatēta arī Daugavpils novadā, kā arī atsevišķos stādījumos Līgatnes un Priekuļu novadā.

Saglabājoties līdzšinējiem mitruma apstākļiem un nedaudz pazeminoties gaisa temperatūrai, turpināsies kartupeļu lakstu inficēšanās ar šo slimību. Lielāks inficēšanās risks pastāv platībās, kur kartupeļi stādīti vairākus gadus pēc kārtas, un vietās, kur ilgāk saglabājas mitrums - ielejās, meža ielokos.

Kartupeļu lakstu puve ir viena no nozīmīgākajām un postošākajām kartupeļu slimībām, kuru ierosina īpaša sēnīte. Veģetācijas periodā uz lapām veidojas pelēcīgi brūni plankumi. Mitrā laikā ap plankumiem lapu apakšpusē redzams apsarmojums, savukārt sausā laikā lapu augšpusē ap plankumiem vērojama gaišāka apmale. Agresīvāka un postošāka ir stublāju puves forma, kad uz stublājiem veidojas pelēcīgi brūnas joslas un stublāji lūst.

Infekcijas gadījumos slimības ierosinātājs pārvietojas uz kartupeļu bumbuļiem, un to glabāšanas laikā var iet bojā liela daļa ražas, kā arī tiek bojāta kartupeļu kvalitāte.

Kā norāda dienestā, pirmo apstrādi kartupeļu stādījumos ar fungicīdiem ieteicams veikt, kad kartupeļu lakstu augstums ir 15 līdz 30 centimetri. Nākamie miglojumi ieteicami ar septiņu līdz desmit dienu intervālu. Īsāks starplaiks starp apstrādēm ar fungicīdiem jāievēro tad, ja kartupeļi ļoti strauji aug, ir kartupeļu lakstu puves uzņēmīga šķirne, silts un mitrs laiks, kā arī ja slimība ļoti strauji attīstās.

Latvijā 2012.gada Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā ir iekļauts plašs fungicīdu klāsts kartupeļu lakstu puves ierobežošanai. Izdarot pareizu fungicīda izvēli un veicot kvalitatīvu, savlaicīgu smidzinājumu, var veiksmīgi to ierobežot.

Plašāku informāciju var iegūt dienesta mājaslapā vai pie reģiona speciālistiem.

Kā ziņots, Latvijā kartupeļus pērn audzēja par 5,1% mazākās platībās nekā 2011.gadā - 29 700 hektāros. Savukārt kartupeļu ražība ir pieaugusi no 168 centneriem 2011.gadā līdz 191 centneram pērn. Līdz ar to kopumā ievākts par 8,1% vairāk kartupeļu - 538 900 tonnas salīdzinājumā ar 498 600 tonnām pirms gada.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju 2011.gadā ar kartupeļiem bija apstādīti 31 300 hektāri, 2010.gadā - 30 100 hektāri. 2009.gadā kartupeļi tika stādīti 30 000 hektāru, savukārt 2008.gadā - 37 800 hektāros.

Svarīgākais