Šā gada zemeņu raža sākusies ierastajā laikā pirms Jāņiem, bet ļoti strauji - karstais laiks nodrošinājis agro zemeņu šķirņu ogu masveida nogatavošanos un kopumā šogad prognozējama vidēji laba zemeņu raža, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Lauku konsultāciju centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Imants Missa.
Viņš norādīja, ka iepriekšējā ziema un vēlais pavasaris nav kaitējis šī gada zemeņu ražai lauka apstākļos, tā sākusies jūnija otrajā dekādē, līdzīgi kā citos gados. Šoziem labāk nekā Rietumeiropas šķirnes ir pārziemojušas vecās, Latvijas apstākļiem piemērotās šķirnes.
"Dažas no agrajām šķirnēm parāda savādākas īpašības nekā citos gados. Piemēram, populāro šķirni "Zefīrs" pēc ogu daudzuma un garšas īpašībām šogad krietni pārspēj vecāka un jau daļēji pazudusi šķirne "Kokinskaja raņņaja".
Karstais laiks ziedēšanas un ogu veidošanās laikā pasteidzināja ražas ienākšanos uz lauka arī bez segumiem, taču pasliktināja ziedu apputeksnēšanos un samazināja ogu lielumu agrīnajām šķirnēm. Vēlajām šķirnēm, pateicoties mitrajam laikam, ogas veidojas lielākas nekā citus gadus. Ja mitrums jūnija otrajā pusē būs pietiekams, vēlākās ogas veidosies samērā lielas. Tomēr, ja atkal būs karstuma vilnis, ražošanas sezona būs īsa un ogas būs sīkākas, sacīja Missa.
Labas ražas ir gaidāmas no iepriekšējā gada labi sakoptiem un atbilstoši mēslotiem stādījumiem, tomēr jāņem vērā, ka siltais un mitrais laiks veicina slimību attīstību.
"Šogad zemeņu laukos kaitēkļu un slimību bojājumu nav daudz, augi ir attīstījušies straujāk nekā slimības. Atsevišķos laukos gan ir novēroti kaitēkļi - ziedēšanas laikā uzdarbojās aveņu-zemeņu ziedu smecernieks, karstais laiks veicināja tīklērces attīstību, agri parādījās arī zemeņu ērces bojājumi. Tāpēc pēc zemeņu noražošanas jādomā, kā samazināt postījumus nākamajā gadā. Jāievēro profilaktiskie pasākumi un, ja nepieciešams, jāmiglo ar attiecīgiem preparātiem," norādīja eksperts.
Kā liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra statistika, Latvijā svaigu zemeņu patēriņš ir izteikti sezonāls un parasti lielākā daļa ogu tiek pārdotas ražas novākšanas periodā. Patēriņš uz cilvēku gadā svārstās no viena līdz pieciem kilogramiem atkarībā no sezonas un piedāvājuma apjoma. Pašpatēriņa īpatsvars kopējā patēriņā ir augsts un labas ražas gados var sasniegt apmēram 70%. Ogas pārstrādei speciāli netiek audzētas, pārstrādē nonāk nekvalitatīvāks produkts.
Imports ir izteikti sezonāls, parasti tas ir no 500 līdz 1500 tonnām. Lielāko daļu importa nodrošina Spānija un Polija. Ogas parasti ieved maijā-augustā. Latvijas zemeņu platības pastāvīgi samazinās, bet kopējā raža svārstās 1500-4500 tonnu robežās. Savukārt zemeņu cena patlaban svārstās diapazonā no viena līdz 3,50 latiem atkarībā no ogu šķirnes, lieluma un izcelsmes vietas.