Rīgas pilī izvietoto muzeju kolekciju pārvietošanai jāmeklē miljoni
Muzeju darbinieki, ar kuriem sarunājās Neatkarīgā, ir skeptiski noskaņoti par muzeju krātuvju būvniecības pabeigšanu 2015. gada rudenī. Vēl pat visi konkursi nav noslēgušies, kur nu vēl mēģināt noteikt precīzus celtniecības uzsākšanas termiņus.
Patlaban Kultūras ministrija izskatot iespējamos variantus, kur un kā pārvietot degušajā Rīgas pilī izvietotos Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Nacionālā vēstures muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumus un darbiniekus, bet kāda Nacionālā vēstures muzeja darbiniece neticīgi izsaucās: «Uz kurieni?!»
Turklāt eksponātu pārvietošana ir ļoti dārga. Ja jau valdība nez kuro gadu nav spējusi atrast naudu muzeju krātuvju kompleksam Rīgā, Pulka ielā 8, tad nu līdzekļi atradīsies? Līdz šim izskanējusi summa – 3,3 miljoni latu, tik varētu izmaksāt muzeju krājumu pārvešana. Ja krājumus nāksies transportēt divreiz, tad vai nu skopajam tagad nāksies maksāt dubulti, vai arī tiks novilcināts laiks un meklēti citi varianti, lai Rīgas pilī esošos muzeju dārgumus nevajadzētu pārvadāt vairākas reizes – vispirms uz pagaidu telpām, pēc tam uz Pulka ielu Pārdaugavā. Turklāt Nacionālā vēstures muzeja eksponātu pārcelšanu nevar paveikt īsā laikā, vajadzīgs apmēram pusgads.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce Neatkarīgajai stāstīja, ka krājumu pārvietošana nav vienkārši paveicama. «Mums ir sarežģīti, jo pilī glabājas ļoti liela porcelāna kolekcija un lielā tēlniecība. To ir ļoti sarežģīti pārvietot. Vistrakāk,» viņa raksturoja. Tēlniecības darbiem vajadzīgas specifiskas telpas un tehnika pārvešanai. Un arī nauda. «Liela nauda, ļoti liela nauda,» uzsvēra M. Lāce. Nacionālā vēstures muzeja darbiniece bija pavisam neticīga – ja atradīšot pagaidu telpas eksponātiem, tad par krātuvju kompleksu varēšot aizmirst. Viņas skepsi var saprast, jo muzeju darbinieki jau gadiem tiek vazāti aiz deguna ar runām par muzeju krātuvju kompleksu. Tas ir sarežģīts objekts ar specifiskām prasībām. Projekts jau bija izstrādāts, bet atzīts par nederīgu. Protams, būtu ideāli, ja muzeju krājumi no Rīgas pils uzreiz tiktu pārvesti uz krātuvēm Pulka ielā, jo tagad muzejnieki nepavisam nejūtas iepriecināti, gaidot VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) tehnisko slēdzienu. Tikai pēc tam varēšot lemt, vai nepieciešama pilī izmitināto muzeju kolekciju pārvietošana uz pagaidu telpām. Uz jebkādām telpām krājumus pārvietot nevar, tāpēc var pieļaut, ka paies laiks, kamēr pagaidu mājvietu pielāgos muzejiem nepieciešamajām funkcijām.
Vēl nav aprēķināti arī visi zaudējumi. Vakar darbu Rīgas pilī sāka komisija, kuras uzdevums ir novērtēt ēkai nodarītos bojājumus un aprēķināt zaudējumus. Arī avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas, bet tuvākajā laikā tās būs zināmas. Visvairāk ir cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram pilī atradās apmēram miljons vērtīgu kultūras objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 000. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 000 eksponātu, no kuriem ūdens sapostījis 20 000 vienību. Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju kolekcijas krājums ugunsgrēka laikā nav cietis nemaz.