Šīs nedēļas beigās būs skaidrība, kad ugunsgrēkā izpostītā Rīgas pils tiks zem pagaidu jumta, otrdien žurnālistiem sacīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane.
Strautmane teica, ka šīs nedēļas laikā eksperti sniegts priekšlikumus un risinājumus par pagaidu jumta iespējamiem risinājumiem un vēlāk tiks lemts par uzņēmēju piesaisti pagaidu jumta izbūvei.
"Šobrīd būvuzņēmējs dara visu iespējamo, lai izvāktu būvgružus un samirkušos materiālus, kas var nodarīt postījumu ēkas konstrukcijām. Tāpat tiek darīts viss iespējamais, lai potenciālos lietusūdeņus novadītu. Ja šādi ūdeņi tiek novadīti un tie telpās uz grīdas segumiem neuzkrājas, tas lielāku postījumu šobrīd nevar nodarīt," sacīja VNĪ valdes priekšsēdētāja.
Strautmane uzsvēra, ka ir būtiski nodalīt darbus, kas ir nepieciešami avārijas seku likvidēšanai, no tiem darbiem, kas saistīti ar būvniecības projekta tālāko realizāciju.
Šodien darbu Rīgas pilī ir sākusi apsekošanas komisija, kuras uzdevums ir, pieaicinot neatkarīgus sertificētus ekspertus, novērtēt ēkai nodarītos bojājumus un aprēķināt zaudējumus. "Ir jāsaprot, ka objekts ir ļoti liels un sarežģīts, līdz ar to komisijai būs nepieciešams ilgāks laiks, lai novērtētu kopējos zaudējumus. Pie tam mums ir būtiski nodalīt, kādi zaudējumi ir radušies kastellas daļai, kas ir tā ēkas daļa, kas šobrīd nav nodota būvnieku rīcībā, un tai ēkas daļai, kas jau ir bijusi kā būvobjekts. Jānodala vēl izmaksu jeb zaudējumu apmērs, kas ir saistīts ar esošā ēkas stāvokļa pasliktināšanos. Jānovērtē arī atsevišķi jau projekta realizācijas gaitā nodarītie zaudējumi," teica Strautmane.
Taujāta par sarunām ar apdrošinātājiem, VNĪ valdes priekšsēdētāja sacīja, ka nepieciešams izvērtēt ugunsgrēka cēloņus. Valdība šodien sniegusi atbalstu juridisko ekspertu piesaistīšanai, lai izvērtētu spēkā esošās apdrošināšanas polises un to savstarpējo mijiedarbību zaudējumu atgūšanai.
Tāpat Strautmane norādīja, ka šobrīd jāturpina darbi tajā pils sadaļā, kur tie ir sākti un kur tos ir svarīgi turpināt, piemēram, stiprināt ēkas pamatus. Pamatojoties uz apsekošanas komisijas vērtējumu, tiks nodalīts, cik tālu esošajā projektā var turpināt realizēt darbus. Tāpat tad arī radīsies skaidrība, cik lielas izmaiņas tehniskajā projektā būs nepieciešamas.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.
Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas, un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.
Kā šodien pēc valdības sēdes atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), sākotnēji ugunsgrēka seku likvidēšana tiks finansēta no restaurācijai un rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem. Cik daudz šo līdzekļu ir atlicis pēc restaurācijas darbu sākšanas, premjers nevarēja pateikt, vien norādīja, ka līdzekļu ir pietiekami daudz.
Viņš arī norādīja, ka līdzekļi tiks atgūti no apdrošinātājiem un atdoti atpakaļ attiecīgajā budžeta programmā.
Premjers informēja, ka šis jautājums tiek skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, jo ir jutīgs pret apdrošinātājiem. Pašlaik neesot skaidri ugunsgrēka cēloņi. Atkarībā no tiem būs skaidrs, kuri apdrošinātāji veiks kompensāciju izmaksas.
Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) teica, ka kopējie zaudējumi būs rēķināmi vairāk nekā mēnesi un būs atkarīgi arī no iespējamās muzeja krājumu pārcelšanas uz citām telpām.
Ministre atzina, ja tiks pieņemts lēmums pārcelt visus muzeja krājumus uz citām telpām, tad pārcelšanās izdevumi nebūs mazāki par iepriekš plānotajiem 3,3 miljoniem latu, kas bija aprēķināti pirms būvdarbus sākšanas, kad tika vērtēta iespēja pārcelt visu trīs muzeju krājumus uz telpām Pulka ielā.
Taču šobrīd esot jāņem vērā apstāklis, ka nav vienu, aptuveni 11 000 kvadrātmetru plašu telpu, uz kurām pārcelt krājumus, līdz ar to krājumi būs jāpārceļ uz vairākām vietām, piebilda ministre.