Īsi pirms Līgo svētkiem parlaments lielā vienprātībā un bez diskusijām pirmajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus pensiju likumā, lai šā gada rudenī veiktu indeksāciju.
Tomēr karstākās diskusijas par indeksāciju notiks jūlija sākumā, kad Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāk izskatīt iesniegtos priekšlikumus. Tie, pēc Neatkarīgās prognozēm, neaprobežosies tikai ar formāliem ieteikumiem. Diemžēl ieviest modeli, kurā vairāk indeksē tieši mazās pensijas, bet lielās mazāk, šogad nav iespējams.
Saeima pirmajā lasījumā grozījumus likumā
Par valsts pensijām un vēl astoņos pavadošajos likumprojektos pieņēma kā steidzamus. Grozījumi paredz šā gada 1. septembrī indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latu, piemērojot indeksu 1,04. Indeksācija attieksies arī uz invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem. Aplēses liecina, ka septembra indeksācija dos ienākumu pieaugumu gandrīz 85 procentiem no visiem pensiju saņēmējiem.
Indeksēs bez piemaksas
Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka vecuma pensiju apmērs septembra indeksācijas dēļ pieaugs vidēji par 5,58 latiem, bet invaliditātes pensiju – par 3,79 latiem. Indeksācijā tiek palielināta pamatpensija, tas nozīmē, ka indeksēs tādu pensijas apmēru, kāda tā ir bez piemaksas par darba stāžu. Piemēram, ja pamatpensija ir 150 latu, bet piemaksa ir 25 lati, tad ar koeficientu indeksēs 150 latus. Savukārt, ja pamatpensija ir 200 latu, bet piemaksa 30 (kopumā pensija 230 latu), tad arī šo pensiju, pamatojoties uz pašreiz plānoto, indeksēs, indeksu piemērojot 200 latiem.
Risinājumu pensiju indeksācijai izstrādāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas uzdevumā Senioru lietu padomē, jo tieši Saeimā Latvijas Pensionāru federācija iesniedza 106 000 parakstu par pensiju indeksācijas atsākšanu. Padomi vada labklājības ministre, un tajā strādā pensionāru intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuru domas par pensiju indeksāciju krasi atšķiras. Neatkarīgā rakstīja, ka Latvijas Pensionāru federācija pieņēma lēmumu, atbalstot visu pensiju, kuras nepārsniedz 250 latus, indeksāciju, savukārt Latgales pensionāru organizācija piekrīt, lai tiktu indeksētas pensijas saskaņā ar Labklājības ministrijas variantu. Pensionāri izteikuši arī viedokli, ka šoruden vispār nevajag pensiju indeksāciju. Pašlaik pensiju likumā noteikts, ka indeksācija ierastajā kārtībā tiek atsākta nākamgad. Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš sacīja, ka valdes priekšlikumu par pensiju līdz 250 latiem indeksāciju uzturēs un tas tiks skatīts kā Saeimas komisijas vai kādas no politisko frakciju priekšlikumiem, jo pati organizācija likuma izskatīšanas gaitā priekšlikumus iesniegt nedrīkst.
Pieņems ārkārtas sēdē
Priekšlikumus pensiju likuma grozījumiem otrajam un galīgajam lasījumam var iesniegt līdz 1. jūlijam, Saeimas sociālo un darba lietu komisija plāno strādāt jūlijā, lai šos priekšlikumus izskatītu un izvērtētu no ministrijām pieprasītos atzinumus par priekšlikumu finansiālo ietekmi. Tāpat paredzēts, ka galīgajā lasījumā par pensiju apmēra pārskatīšanu Saeima lems ārkārtas sesijā 9. jūlijā. Zināms, ka papildu priekšlikumus, kā indeksēt, iesniegs Saeimas opozīcijas partijas – gan ZZS, gan Saskaņas centrs. ZZS līdz šim vairākkārt iesniegusi priekšlikumus, kuri gan vienmēr noraidīti. Tie paredzēja veikt visu pensiju indeksāciju, taču dažāda apmēra pensijām piemērot dažādus koeficientus, lai vairāk palielinātos tieši mazās pensijas. Savus priekšlikumus mazo pensiju indeksācijai iesniegs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, jo vēlas palielināt tieši apgādnieka zaudējuma pensijas, kuras ir vismazākās.
Neizdosies diferencēt
Pēc ministrijas aprēķiniem, indeksācija šā gada budžetā papildus prasīs 10,2 miljonus latu, bet 2014. gadā – 30,1 miljonu latu, ja grozījumi tiks pieņemti tādi, kādus tos ministrija izstrādājusi. Labklājības ministrijā Neatkarīgajai uzsver, ka labklājības ministres uzdevums ir nodrošināt atbalstu visiem iedzīvotājiem, kam tas nepieciešams, rēķinoties, ka fiskālā telpa jeb papildu budžetā pieejamie līdzekļi ir ap 50 līdz 60 miljonu latu nākamgad, – ar šiem līdzekļiem jādara viss iespējamais, lai iegūtu gan pensionāri, gan, piemēram, mazo algu saņēmēji, ģimenes ar bērniem, cilvēki ar invaliditāti un citas sabiedrības grupas, kuru ienākumi var būt minimālās algas un zem minimālās algas apmērā. Labklājības ministres viedokli Neatkarīgajai dara zināmu padomniece Marta Krivade: ideālajā variantā, protams, būtu indeksēt visas pensijas vai indeksēt vismaz diferencēti, taču pirmajā gadījumā, raugoties uz šauro fiskālo telpu, ieguvumu nejustu ne mazo pensiju saņēmēji, ne turīgākie, jo tad, visticamāk, tiktu izmantots cits indekss (vienošanās par indeksu 1,04 – tas ir lielāks nekā likumā paredzētais) un tas radītu tik niecīgu pieaugumu, ka no tā nebūtu jēgas. Savukārt diferencētais variants šogad neesot iespējams, jo prasa būtiskas administratīvas un tehniskas izmaiņas Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras sistēmā, ko līdz rudenim nepaspēs izdarīt, ņemot vērā, ka sistēma pašlaik tiek gatavota un piedzīvo fundamentālas izmaiņas eiro ieviešanas dēļ.