Vakar vakarā ugunsdzēsējus uz Rīgas pili izsauca garāmgājējs, kurš bija pamanījis no tās jumta nākam dūmus, šodien preses brīfingā pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš.
Āboliņš norādīja, ka vēlāk tika saņemti vēl vairāku cilvēku zvani par ugunsgrēku Rīgas pilī, taču VUGD, protams, reaģēja jau uz pirmo izsaukumu. Ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradās četru minūšu laikā un uzreiz guva apstiprinājumu tam, ka izsaukums ir pamatots, jo bija skaidri redzams, ka no pils jumta nāk dūmi.
Liesmas strauji izplatījās, taču pils pagalmā ar VUGD tehniku iebraukt nevarēja, jo vārti ir pārāk mazi. Turpretim dienesta rīcībā esošā viena mazgabarīta tehnikas vienība tikvien spēja, kā iebraukt vārtu rūmē, bet tai nebija, kur izvērsties.
Jautāts, vai dzēšanu neapgrūtināja pie pils izvietotās būvnieku stalažas, Āboliņš atbildēja, ka tās darbu tieši atviegloja, jo pa stalažām varēja staigāt, lai piekļūtu tuvāk liesmām un efektīvāk tās apdzēstu.
Lai gan atrodas atsevišķi prātotāji, kuri spriež, ka pils dzēšanai vajadzēja izmantot putas, pulverus vai kādu gāzi, Āboliņš pauda pārliecību, ka "tās ir pilnīgas muļķības", jo vislabāk uguni spēj apslāpēt vislētākais dzēšanas līdzeklis - ūdens, un konkrētajā gadījumā nebija nekāda iemesla izvēlēties citu līdzekli.
VUGD priekšnieks atzina, ka dzēšanas darbos prioritāte bija nosargāt Rīgas pilī esošos muzeja krājumus. Galu galā liesmas tos neskāra. Nav izslēdzams, ka līdz muzeja krājumiem varēja tikt ūdens, taču tika izdarīts viss iespējamais, lai eksponātus pasargātu arī no tā.
Āboliņš sacīja, ka cilvēki, kuri vēroja notiekošo un negāja slēgtajā zonā, dzēšanas darbus absolūti netraucēja. Vienīgi VUGD priekšnieks atgādināja, ka šādās reizēs pirms skatīšanās, filmēšanas un kritizēšanas cilvēkiem vienmēr jāpārliecinās, vai uz notikuma vietu vispār ir izsaukti ugunsdzēsēji, jo mēdz gadīties arī, ka visi paļaujas viens uz otru, skatās, kā notiek nelaime, bet VUGD nemaz par notiekošo nav informēts.
Kā ziņots, vakar vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, ko pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba izdevās lokalizēt ap plkst.4. Liesmas nopostīja ap 3200 kvadrātmetru lielu platību.
Ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti visi VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošie resursi, palīgā devās arī ugunsdzēsēji no Jūrmalas. Uz notikuma vietu tika norīkots Rīgas brīvostas velkonis.
Dzēšanas darbu laikā radās vairākas problēmas ar ūdens ņemšanu, bez tam pievīla arī ugunsdzēsēju vecā un nokalpojusī tehnika. Viens VUGD darbinieks, strādājot pilī, saindējās ar degšanas produktiem. Citi cilvēki ugunsgrēkā necieta.
Pēc liesmu mitēšanās apsekojot Rīgas pils muzeja krātuves, tika secināts, ka uguns un ūdens klātbūtne radījusi risku Latvijas Nacionālā vēstures muzeja relikvijām.
Kā ziņots, Rīgas pils patlaban tiek remontēta, tikmēr Valsts prezidenta kanceleja ir pārcelta uz Melngalvju namu.