Ēlerte: Rīgas pils muzejiem nebija, kur pārcelties

Rīgas pils muzeju krājumi remontdarbu laikā nav pārcelti uz citām telpām, jo muzejiem vienkārši nav bijis, kurp pārvākties, aģentūrai LETA sacīja bijusī kultūras ministre, Rīgas domes deputāte Sarmīte Ēlerte (V).

Nauda Rīgas pils remontam tika piešķirta laikā, kad Kultūras ministriju vadīja Ēlerte, kura šodien atzina, ka nelaimes priekšnoteikumu cēloņi ir pārmērīga taupība kultūras jomā.

Jau pirms krīzes valsts plānojusi Rīgā, Pulka ielā, būvēt muzeju krātuves, kurās varētu glabāt gan Rīgas pils muzeju, gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumus, taču šī būve nav tapusi. "Tāpēc bija jautājums, uz kurieni pārvākties, pat ja varētu," skaidroja Ēlerte.

Politiķe norādīja, ka arī LNMM direktore Māra Lāce ilgi meklējusi piemērotas telpas muzeja krājumu pārcelšanai, taču lielākā daļa piedāvājumu bijuši neatbilstoši.

"Taupīšana uz kultūru, kas turpinās no padomju laikiem, nav kādas vienas valdības atbildība. Paskatieties, ko komentāros raksta katru reizi, kad ir runa par kādiem nieka grašiem literatūrai vai citai kultūras jomai. Sabiedrības brēciens ir ārprātīgs: "Dodiet mums ēst!". Šī attieksme nozāģē zaru, uz kura šī tauta sēž," sacīja Ēlerte.

Deputāte uzskata, ka muzeja krājumu pārvietošana ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" jautājums, jo uzņēmumam pieder Rīgas pils māja.

"Tā ir Latvijas valsts un Latvijas sabiedrības nepietiekamā apjēga par to, kādas kultūras vērtības ir mūsu rīcībā. Laikā, kad es biju kultūras ministre, mums izdevās dabūt līdzekļus dažiem muzejiem ugunsdrošības nodrošinājumam, bet ne visiem. Tā, no vienas puses, objektīvi ir Latvijas valsts nabadzība, kuras dēļ mēs taupām visur. Tai pašā laikā diemžēl, ietaupot šīs nabadzības dēļ, var gadīties, ka mēs zaudējam kaut ko daudzkārt vērtīgāku," sacīja Ēlerte.

Pēc politiķes domām, nelaime Rīgas pilī ir ļoti uztraucošs trauksmes signāls sabiedrībai kopumā, lai apjēgtu, kas ir tās prioritātes. "Mēs esam tas, kas mēs esam, - šī nācija, valoda un kultūra - tikai divu iemeslu dēļ: tā ir mūsu vēsturiskā atmiņa, kuras dēļ ir visa lielā muzeju saimniecība, un tādēļ, ka mēs runājam latviski. Nav nekāda cita iemesla, kāpēc mēs esam tas, kas mēs esam," uzskata Rīgas domes deputāte.

Ēlerte norādīja, ka viņa nevarētu pārmest rīcības vai tālredzības trūkumu arī pašreizējai kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (VL-TB/LNNK), jo arī viņai regulāri jāizšķiras, kā sadalīt naudu starp trūkumā nonākušajiem kultūras darbiniekiem un to, ka kaut kas "vēl drusciņ tiek atlikts."

Kā ziņots, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš šorīt uzsvēris, ka vairāku muzeju krājumu atstāšana Rīgas pilī uz tās remontdarbu laiku bija kļūda.

VUGD vadītājs pastāstīja, ka šonakt notikušajā ugunsgrēkā pils izdegusi vairāk kā 3200 kvadrātmetru platībā. Atsevišķas Rīgas pils vietas ir pilnībā izdegušas. Glābšanas darbu laikā ugunsdzēsēji prioritāri sargājuši muzeju daļu.

Ugunsgrēkā cietusi daļa Nacionālā vēstures muzeja krājumu, tiesa gan, cietušie eksponāti esot glābjami, šorīt intervijā LTV sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Pēc ministres vārdiem, nekas no krājumiem nav gājis bojā: daži muzeja priekšmeti cietuši smagi, citi - mazāk smagi, tomēr politiķe atteicās konkretizēt, kas tieši no krājumiem ir izpostīts.

Pēc viņas teiktā, naktī jau tika uzsākta Nacionālā vēstures muzeja krājumu, tajā skaitā 100 Latvijas nacionālo relikviju, pārvietošana uz drošākām telpām, kas turpināsies arī šodienas laikā.

Kā apliecināja Jaunzeme-Grende, jau pirms vairākiem gadiem, tuvojoties Rīgas pils remontdarbiem, pieņemts lēmums pārcelt muzeju ekspozīcijas uz Pulka ielas krātuvēm. Tomēr krīzes laikā naudas trūkuma dēļ šo krātuvju remonts ieildzis, tādēļ muzeju ekspozīcijas un krājumi joprojām atradušies Rīgas pilī.

Pēc mākslas vēsturnieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša lūguma Rīgas dome ir gatava uz dažiem gadiem piedāvāt drošas telpas Rīgas pils muzeju krājumu glabāšanai. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) aģentūrai LETA sacīja, ka pašvaldība muzeju krājumu uzglabāšanai varētu piedāvāt agrāko skolas ēku Skuju ielā 29, kur līdz šā gada aprīlim uz kultūras pils "Ziemeļblāzma" remonta laiku bija pārcēlusies "Ziemeļblāzma".