Rīgas pils ugunsgrēkā cietusi daļa Nacionālā vēstures muzeja krājumu, tiesa gan, cietušie eksponāti esot glābjami, šorīt intervijā LTV sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Pēc ministres vārdiem, nekas no krājumiem nav gājis bojā: daži muzeja priekšmeti cietuši smagi, citi - mazāk smagi, tomēr politiķe atteicās konkretizēt, kas tieši no krājumiem ir izpostīts.
Pēc viņas teiktā, naktī jau tika uzsākta Nacionālā vēstures muzeja krājumu, tajā skaitā 100 Latvijas nacionālo relikviju, pārvietošana uz drošākām telpām, kas turpināsies arī šodienas laikā. Ministre pateicās muzeja darbiniekiem par pašaizliedzīgu darbu.
Kā apliecināja Jaunzeme-Grende, jau pirms vairākiem gadiem, tuvojoties Rīgas pils remontdarbiem, pieņemts lēmums pārcelt muzeju ekspozīcijas uz Pulka ielas krātuvēm. Tomēr krīzes laikā naudas trūkuma dēļ šo krātuvju remonts ieildzis, tādēļ muzeju ekspozīcijas un krājumi joprojām atradušies Rīgas pilī.
Latvijas Radio ministre pastāstīja, ka Rīgas pilī atrodas vēl divi muzeji - Nacionālā mākslas muzeja krājumus ugunsgrēks neesot skāris, savukārt Rakstniecības muzeja krājumus nav apskādējusi uguns, bet tie dzēšanas darbu laikā ir salieti ar ūdeni.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš Latvijas Radio piebilda, ka teorētiski pastāv alternatīvas ūdens izmantošanai ugunsgrēka dzēšanā, tomēr ūdens ir lētākais un efektīvākais. Rīgas pils dzēšanas laikā ugunsdzēsēji centušies maksimāli sargāt muzeja krājumus.
Vaicāta, kas vainojams nelaimē, Jaunzeme-Grende sacīja, ka bez faktiem nevarēs spriest. Tagad vēl būs jāskaidro, kas ir atbildīgs par ugunsgrēka izcelšanos un kas segs zaudējumus - būvnieki, apdrošinātāji vai valsts.
Kā ziņots, vakar vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, ko pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba izdevies lokalizēt ap plkst.4. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība.
Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem - šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Uguns postījusi arī ceturto jeb augšējo pils korpusa stāvu 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri, pastāstīja Šembele.
Ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti visi VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošie resursi, palīgā devās arī ugunsdzēsēji no Jūrmalas. Uz notikuma vietu tika norīkots Rīgas brīvostas velkonis. Dzēšanas darbu laikā radās problēmas ar ūdens ņemšanu, bez tam pievīla arī ugunsdzēsēju vecā un nokalpojusī tehnika. Viens VUGD darbinieks, strādājot pilī, saindējās ar degšanas produktiem. Citi cilvēki ugunsgrēkā necieta.
Kā ziņots, Rīgas pils patlaban tiek remontēta, tikmēr Valsts prezidenta kanceleja ir pārcelta uz Melngalvju namu. Rekonstrukcijas un restaurācijas darbu pirmo kārtu veic pilnsabiedrība "SBRE", kas ir būvniecības kompāniju "Re&Re" un "Skonto būve" apvienība.