Kultūras ministre un muzeja darbinieki dodas iekšā degošajā pilī

© F64 Photo Agency

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Rīgas pils muzeja darbinieki, kā arī uz notikuma vietu ieradusies kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) nolēmuši pārliecināties, vai degošajā pilī ir iespējams glābt palikušos muzeja krājumus, novēroja aģentūra LETA.

Glābēji satraukušos muzeja darbiniekus un Jaunzemi-Grendi ieveduši muzeja krātuves telpās, lai pārliecinātos, kas vēl ir glābjams no minētajām vērtībām.

"Pārliecināsimies, kas ir glābjams, ja strauji tecēs ūdens, tad palīdzēsim klāt plēves," kāds no glābējiem noteicis ministrei, to sakām dzirdēja aģentūra LETA.

Jau ziņots, ka, lai nodzēstu ugunsgrēku, kas šovakar izcēlies Rīgas pilī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) piesaistījis visus Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošos resursus, papildus ugunsdzēsējus no Jūrmalas un Rīgas brīvostas velkoni.

Tāpat bija plānots dzēšanas darbos iesaistīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopteru, taču Pētersone-Godmane žurnālistiem stāstīja, ka helikopters dzēšanas darbos netiks iesaistīts, jo tā darbam jau esot par tumšu un traucē citi blakus apstākļi.

Kā aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele, degšana turpinās. Uz notikuma vietu devies NBS helikopters, kas pievedīs ūdeni no augšas.

Tāpat uz Daugavas piestātni pie Lielā Kristapa statujas ir devies Rīgas brīvostas velkonis, kas aizvilks tur stāvošo atpūtas kuģīti, lai tas netraucētu ugunsdzēsējiem no izdevīgākās vietas upē ņemt ūdeni.

Jautāta, kāpēc dzēšanas darbi netiek veikti ar specializētu kuģi no Daugavas, Šembele aģentūrai LETA atbildēja, ka VUGD rīcībā tādas tehnikas nav. Viņa arī piebilda, ka visā Rīgas reģionā glābējiem patlaban pieejams tikai viens autopacēlājs, kas jau strādā notikuma vietā. Kopumā tādi reģionā ir divi, taču otrs atrodas remontā.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais