Jāņi un Līgas sies sieru, dzers alu un leks pāri ugunskuram

Kā savus svētkus svinēs politiķi, mākslinieki un citi sabiedrībā pazīstami Jāņi un Ligas?

Jānis DOMBRAVA (VL!TB/LNNK), Saeimas deputāts:

– Ierasti sagaidu vasaras saulgriežus, kas ir dažas dienas pirms Līgo vakara. Mūsu tradīcijas ir svinību vietas sagatavošana, kā arī visi tie skaistie rituāli, kas saistīti ar saules ciklu. Cenšos ugunskurā sadedzināt visas iepriekšējā gadā sakrātās negatīvās lietas un emocijas. Savukārt 23. jūnija vakaru pavadu šaurākā ģimenes lokā, un šis pasākums vairāk ir kā manas vārdadienas ieskandināšana.

Jānis REIRS (Vienotība), Saeimas deputāts:

– Tradicionāli svinam Saulgriežu dienu, kas ir saules līdzāsstāvēšanas laiks. Vārām jāņusieru, un, lai gan ir bijuši gadi, kad tas nav izdevies, tomēr cenšamies pie šīs tradīcijas turēties. Tāpat dodamies peldēties rasā, bet seja ir jāmazgā ar jāņusiera sūkalām. Taču pati skaistākā tradīcija ir nakts pelde, kad ūdens un gaiss ir ļoti līdzīgā temperatūrā un sniedz tādu kā bezsvara stāvokli.

Līga KRAPĀNE, Valsts prezidenta preses padomniece, preses sekretāre:

– Esmu saņēmusi uzaicinājumu no draugiem doties uz viesu namu Orinoko, kur Līgo svētkus ik gadu svin Venecuēlas latvieši, kuri atgriezušies dzimtenē. Lai gan ikdienā alus man negaršo, tomēt Līgo vakarā vienmēr simboliski iedzeru alu. Tāpat man ir prieks, ka pēdējos gados Līgo vakarā netiek aizmirsta mana vārdadiena, lai gan skolas gados 23. jūnijā reti kurš par to atcerējās.

Jānis VILNĪTIS (Reformu partija), Liepājas domes deputāts:

– Kā ierasts, svētkus svinu mājās Bernātos, netālu no Liepājas. Katru gadu sanākam kuplā skaitā, aptuveni 40–50 cilvēku: atbrauc gan radi, gan draugi, kurus sagaidām latviešu tautas tērpos. Svētkus nevaru iedomāties bez liela ugunskura, šašlikiem, alus, dzīvās mūzikas, dejām, kā arī volejbola spēlēšanas. Galvenais ir sagaidīt rītu. Visi 50 gan nesagaidām, parasti kādi desmit, taču es vienmēr esmu starp tiem.

Jānis JURKĀNS, bijušais ārlietu ministrs:

– Jāņus došos svinēt savā lauku īpašumā Liepupes pagastā.

Vienmēr ir ugunskurs, alus, draugi un radi, kā arī pārdomas par dzīves bezjēdzību – kas nu kuram tuvāks. Svētkus man patīk svinēt mierīgi, tuvāko cilvēku lokā. Ugunskuram pāri arī nelēkšu – pārāk augsts. Tā kā man nepatīk visi tradicionālie Jāņu apsveikumi, telefonu svētkos izslēdzu, tas traucē izbaudīt svinības.

Jānis SIKSNIS, Latvijas Radio ģenerāldirektors:

– Svētkus kopā ar radiem un draugiem katru gadu dodos svinēt Vidzemes akmeņainajā pludmalē, starp Tūju un Salacgrīvu, ģimenei tur ir lauku māja. Esam daudz Jāņu, tāpēc svinību iesākumā cits citu apsveicam, pēc tam, dziedot jāņudziesmas, dodamies pie jūras. Aplīgojam arī kaimiņus, kuri jau ir pieraduši un labprāt iesaistās. Kā Jānis katru gadu izjūtu pienākumu sarūpēt dzīvā alus mucu. Svinam līdz rītam!

Līga MENĢELSONE, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore:

– Svētku tradīcijas paliek nemainīgas – jādzied līdz pat rīta gaismai, gatavošanās procesā meitām jāpin vainagi un jāklāj galds, bet vīriem jākur tāds ugunskurs, lai tas degtu līdz rītam. Mums pastāv nerunāta vienošanās, ka katram svinību dalībniekam apģērbā jābūt kādam tautiskam elementam, man tie parasti ir lībiešu svārki un seģene. Uzskatu, ka, svinot Jāņus, ir svarīgi parādīt bērniem tautas tradīcijas.

Jānis LAGZDIŅŠ, bijušais Saeimas deputāts:

– Svētkus svinēšu divkārt: Līgo – pie māsas, Jāņus – pie meitas. Protams, laukos. Esmu tāds vidējais Latvijas Jānis, svinu ļoti tradicionāli – ar ugunskuru, sieru, alu, dziesmām un visu pārējo, kas piestāv svētkiem. Bērnībā nepatika būt Jānim: Pēteriem un Kārļiem vārdadienā tika dāvanas, bet man tikai uzmauca vainagu galvā. Tagad jau esmu pieradis, ka šie svētki ir vairāk domāti apsveicējiem, nevis svinētājiem.

Līga REITERE, ventiņu zāļu sieva:

– Būtiskākā svētku daļa man ir vasaras saulgrieži. Pinu vainagus un sienu sieru, ar draugiem ejam Ventspilī uz jūrmalu, dziedam, sarunājamies, pēc tam pļavā sagaidām saullēktu, mazgājamies rīta rasā. Savā vārdadienā izvēlos būt viena, prom no trokšņa un baudīt pļavu skaistumu, vakarā tiek kurināta pirts. Taču Jāņu dienā dodos ciemos vai pati klāju galdu un uzņemu viesus.