Latvijas valdība pilnībā neizpilda minimālos standartus, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, tomēr tā pieliek ievērojamas pūles, lai tos sasniegtu, teikts ASV valsts sekretāra Džona Kerija izplatītajā 2013.gada ziņojumā "Par cilvēku tirdzniecības novēršanu".
Kā aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā, šā gada ziņojumā Latvija ierindota otrajā līmenī tāpat kā pagājušā gada ziņojumā.
Ziņojumā teikts, ka sievietes no Latvijas spiestas nodarboties ar prostitūciju Itālijā, Īrijā, Kiprā, Beļģijā, Grieķijā, Nīderlandē, Somijā, Apvienotajā Karalistē, ASV un Vācijā. Vīrieši un sievietes no Latvijas tiek nodarbināti piespiedu darba apstākļos Apvienotajā Karalistē un Itālijā, un ir ziņas par vīriešiem no Latvijas, kas, iespējams, pakļauti piespiedu darba apstākļiem Vācijā, Nīderlandē, Kiprā, Spānijā un Zviedrijā.
"Latvijas sievietes, kas izmantojušas starpniecības pakalpojumus laulību reģistrēšanai Rietumeiropā, jo īpaši Īrijā, bija pakļautas ekspluatācijas riskiem mājkalpotāju darbā un seksuālas ekspluatācijas riskiem. Pilngadību sasniegušas Latvijas sievietes ir pakļautas cilvēku tirdzniecībai seksuālas ekspluatācijas nolūkos Latvijas teritorijā. Nevalstiskās organizācijas informē, ka nepilngadīgas personas tiek iesaistītas cilvēku tirdzniecībā seksuālas izmantošanas nolūkos Latvijas teritorijā. Tāpat pastāv seksa tūristu apdraudējums attiecībā uz Latvijas nepilngadīgajiem. Pilngadīgi bezdarbnieki, neprecētas sievietes, personas, kas uzaugušas valsts aprūpes iestādēs, un personas ar garīgās veselības traucējumiem turpina būt pakļautas cilvēku tirdzniecības apdraudējumam. Cilvēku tirdzniecības upurus Latvijā vervēja ar darbā iekārtošanas uzņēmumu, sociālo tīklu un upuru vietējo paziņu starpniecību," secināts ziņojumā.
Ziņojumā teikts, ka Latvijas valdība pilnībā neizpilda minimālos standartus, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, tomēr tā pieliek ievērojamas pūles, lai tos sasniegtu. Valdība uzlaboja cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzības pasākumus, apstiprinot palīdzības piešķiršanu lielākam skaitam dažādu ekspluatācijas formu upuriem. Tika palielināts gan upuru palīdzības programmai pieejamais finansējums, gan tās termiņš.
Tiesībaizsardzības sektors cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā Latvijā turpināja būt visvājākais, secināts ziņojumā. Lai gan cilvēku tirdzniecības gadījumu identificēšana tika ievērojami pastiprināta, atbildīgās institūcijas tikai dažos kriminālprocesos un izmeklēšanās piemēroja likuma pantu, kas paredz kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecību. Tikai dažiem no notiesātajiem cilvēku tirgotājiem tiesas noteica cietumsodus.
Ziņojumā norādītas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp ieteikts ievērojami palielināt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesājošo spriedumu skaitu cilvēku tirdzniecības lietās, piemērot cilvēku tirgotājiem sodus, kas atbilstoši izdarīto noziegumu smagajām sekām, lai pakļautu kriminālvajāšanai cilvēku tirgotājus starptautiska un vietēja mēroga lietās, piemērot Krimināllikuma pantu par cilvēku tirdzniecību, pastiprināt cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas centienus u.c. Ziņojumā atzīmēts, ka Latvijai jāturpina ieviest valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam.