Koalīcijas padomes lēmums ar premjeru Valdi Dombrovski (V) priekšgalā, ka jādibina īpaša Saeimas apakškomisija jautājumā par Vienotā sabiedriskā medija koncepciju un izveides gaitu, ir apzināta un kaitīga jaunā medija bremzēšana, uzskata Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
"Tas ir kaitīgs un nožēlojams lēmums," Dimants teica, norādot, ka sagadīšanās pēc tas pieņemts Latvijas 1940.gada okupācijas gadadienā - 17.jūnijā. Viņš neseniem notikumiem ap vienotā sabiedriskā medija koncepciju veltīja skarbus vārdus, tajos pat saskatot centienus sagraut tagadējo NEPLP sastāvu.
Dimants tomēr apakškomisijas veidošanā saredz zināmu jēgu, "ja tā nodarbosies ar likumu grozījumu rakstīšanu, kas būs nepieciešami vienotā medija izveidei". Apakškomisijā varētu arī iekļautu to citu komisiju locekļus, kurās šādi likumu grozījumi būtu jāizskata.
Neizpratni arī izteica NEPLP loceklis Gints Grūbe, kas bija galvenais jaunā Vienotā sabiedriskā medija koncepcijas izstrādes virzītājs no padomes puses. "Nav saprotams, kas ir šīs apakškomisijas mērķis," Grūbe teica.
Grūbe uzskata, ka kavēšanās ar koncepcijas virzīšanu valdībā arī var apdraudēt abu sabiedrisko mediju - Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) - 2014.gada budžetus, kur bija paredzēts vienoto mediju prezentēt kā jaunu politisku iniciatīvi un iegūt papildu finansējumu jauna satura veidošanai.
Kā skaidroja Grūbe, šādas jaunas iniciatīvas bija jāiesniedz līdz 3.jūnijam, taču attiecība uz abiem elektroniskiem medijiem bija sarunāts īslaicīgs termiņa pagarinājums, kas zaudēs jēgu, ja koncepcijas apspriešana apakškomisijā tikai sāksies un ievilksies rudenī.
Grūbe arī bija pārsteigts, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurai regulāri skaidrota Vienotā sabiedriskā medija koncepcija, tās tapšanas gaitā varētu vēl būt īpaši jautājumi vai neskaidrības, kādēļ jāveido speciāla apakškomisija.
Viņš arī norādīja, ka kavēšanās ar Vienotā sabiedriskā medija virzīšanu arī kaitē komerctelevīzijām, kuras vēlas zināt, kādi būs tirgus spēles noteikumi jauna medija veidošanas procesā.
Gan Dimants, gan Grūbe teica, ka, viņuprāt, koncepcijas virzīšanu kavē Nacionālā apvienība (NA), kurai varētu būt sava politiskā dienaskārtība attiecība uz Vienoto sabiedrisko mediju, kā arī LR vadības un daļas darbinieku bažas un iebildumu pret pasākumu, kas prasītu LR pārcelšanu no nama pie Doma laukuma Vecrīgā uz LTV namu.
LR vadītājs Jānis Siksnis kategoriski noliedza, ka viņam būtu kāds "dīls" (darījums - no angliskā "deal") ar NA. Tieši pretēji, LR cenšas ieturēt politisko neitralitāti un viedokļu daudzpusību. "Vienotā sabiedriskā medija koncepcijai varu piekrist par 90%," Siksnis teica.
Viņš sacīja, ka LR galvenās bažas esot par vienotā medija finansējuma stabilitāti. Iespējamais finansējums jau esot samazināts no koncepcijā minētajiem skaitļiem, un tāds faktors kā Eiropas Savienības līdzfinansējums arī "nav garantēts".
Siksnis uzsvēra, ka LR un LTV jau sadarbojoties vairākos projektos, un pieļāva, ka šādā ceļā abas organizācijas varētu saaugt kopā. Vairs neesot šaubu, ka vajadzīgs kopējs interneta portāls "www.lsm.lv" un vakar bijusi tikšanās ar LTV vadību par sadarbību jauniešiem domāta satura veidošanā.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāte un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) nevadīs šīs komisijas apakškomisiju vienota sabiedriska medija jautājumā, kuru nolēma veidot pirmdienas koalīcijas padomes sēdes gaitā.
Tāpat apakškomisijas sastāvs un konkrētie uzdevumi, izskatot vienotā sabiedriskā medija radīšanas koncepciju un tās īstenošanas plānus, vēl nav nolemts, un tas varētu notikt tikai septembrī.