Rīt Saeimā izšķirsies, kam turpmāk piederēs galvenā teikšana Latvijas medību platībās: medniekiem, zemniekiem vai lauku lieluzņēmējiem, kas pēc nepieciešamības izliekas par vieniem vai otriem.
Emocijas pirms gaidāmā balsojuma ir tik nokaitētas, ka dažādo interešu grupu organizācijas savā starpā pat nespēj sarunāties. Zemnieku saeima pasludinājusi, ka sagatavotā likuma redakcija paredz padzīt svešumā lauku iedzīvotājus, aizstājot viņus ar meža cūkām. Šā velnišķā plāna autori esot pilsētas mednieki un visādi elitāri naudasmaisi, kas apvienojušies latviešu zemniecību nīstošos kolektīvos. Savukārt Latvijas Mednieku savienība, atbildot uz konkurējošiem un viņiem nelabvēlīgiem priekšlikumiem likumprojektā, pašu Zemnieku saeimu pasludinājusi par bariņu svešzemju naudasmaisu, kas grib atšaut visu dzīvo radību, kas tuvojas viņu inžu pilnajiem rapša laukiem. Vakar šī teorija tika klāstīta speciāli sasauktā preses konferencē.
Ne visi deputāti Saeimā ir mednieki, un ne visi piepelnās ar lauksaimniecību, tāpēc par šiem svārstīgajiem bažas ir abām pusēm.
Galvenais iemesls, kādēļ pirms pāris gadiem likums tika vērts vaļā, ir meža dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecības kultūrām un meža jaunaudzēm. Lai tos novērstu (un pie reizes pamedītu), Zemnieku saeimas pārstāvji vēlas panākt sev ekskluzīvas tiesības nošaut savā lauksaimniecības zemē ieklīdušu dzīvnieku. Medniekiem līdz trešajam lasījumam ir izdevies saglabāt atrunu, ka minimālā medību platība, kurā atļauts medīt cūku, ir 1000 hektāru un no tiem vismaz 200 hektāriem jāatrodas meža zemē. Tas nozīmē, ka lielsaimnieks nevar kļūt par medību monopolistu. Šādu versiju atbalsta Saeimas atbildīgā komisija un Valsts meža dienests. Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš skaidro, ka pretējā gadījumā medību platības sadalītos pēc īpašuma veida, mežinieki vēl vairāk karotu ar lauksaimniekiem, pastiprinātos cūku pārbarošana, lai pārvilinātu tās pie sevis, un haoss medību saimniecībā tikai vairotos. «Šo alternatīvo grozījumu par platībām virza tie zemnieki, kas vienlaikus ir arī mednieki, un viņiem ir izdevīgi noskaņot sabiedrisko domu pret medniekiem kā tādiem.» Ierēdnis cer, ka ilgās mokās tapušo likumprojektu ceturtdien tomēr izdosies pieņemt. Kaut vai iebalsojot pretrunas un vēlāk noregulējot ar Ministru kabineta noteikumiem.
Likumā ir vēl vairākas nozīmīgas izmaiņas. Piemēram, vietās, kur postījumu problēma būs īpaši samilzusi, bet īpašnieki ar medniekiem paši to nemācēs atrisināt, pašvaldības drīkstēs aktīvi iesaistīties. Tāpat likums vairāk aizstāvēs klaiņojošos mājdzīvniekus un tos vairs nedrīkstēs nošaut tāpat vien, ka gadījušies medniekam ceļā. Taču aizliegums medīt ciemu teritorijā no likuma izņemts laukā.
Medību izpriecās pēc likuma pieņemšanas sagaidāma lielāka dažādība. Būs atļauts lietot nakts redzamības ierīces un pusautomātiskos ieročus ar vairāk nekā trim patronām aptverē. J. Ozoliņš prognozē, ka tas ievērojami sarežģīs pašu mednieku uzraudzību. Tomēr lielākas debates Saeimā sagaidāmas par šķietami nekaitīgāku jaunievedumu, proti, loka šaušanu. Cik tas ir ētiski, cik nāvējoši, cik bīstami. Otrajā lasījumā izskanēja dažādas nemednieku versijas – pat tāda, ka tagad laukos no debesīm līs bultu lietus. Latvijas Loku mednieku asociācijas vadītājs Jānis Kļaviņš vakar žurnālistiem rādīja un skaidroja, ka loks patiesībā ir tāds pats pilntiesīgs ierocis kā karabīne, ar to atšķirību, ka ir kluss un medību process reizes desmit ilgāks. Tomēr pierādīt, ka ar loku vajadzētu šaut visus dzīvniekus, medniekiem neizdevās. Kompromiss ir bebri un visi, kas par tiem mazāki. Mednieki sola, ka uz upīšu aizdambētāju izšaušanu saaicinās savus biedrus no ārzemēm, tādējādi dos papildu pienesumu tautsaimniecībā.
***
Medījamo dzīvnieku populācija (2013. gads)
Kopā Atļauts nomedīt Pērn nomedīts
Aļņi 20 472 5321 3809
Staltbrieži 51 087 12 372 7553
Stirnas 136 000 23 751 7028
Meža cūkas 72 919 66 198 37 007
Bebri 77 000 26 402*
*Aizpērn nomedīts