Viļaku joprojām apsēduši vilki, nokosti 14 suņi

Biedējot cilvēkus un mājdzīvniekus, Viļakas apkārtnē klīst vairāki desmiti vilku, kuri jau ir nokoduši 14 suņus.

Lai arī vilku medīšanai līdz jūlijam ir liegums, valsts mežu dienestā apgalvo, ka mednieki var saņemt īpašas atļaujas. Tomēr oficiālas informācijas trūkums par vilku uzbrukumiem apgrūtina problēmas risināšanu.

Austrumlatgales virsmežniecības inženieris medību jautājumos Aivars Lukša portālam nra.lv skaidro, ka joprojām ir saņemta tikai viena oficiāla sūdzība par vilku aiznestu suni, savukārt informācija par pārējiem gadījumiem ir iegūta tikai neoficiālā ceļā – dzirdot no iedzīvotājiem. „Vilks ir Eiropas Savienības aizsargājamā suga,” apgalvo A.Lukša, stāstot, ka atļauju šaut vilkus lieguma periodā nebūtu tik viegli iegūt. Ja sakrātos liels skaits sūdzību, iespējams, tāda atļauja tiktu piešķirta, taču to, vai 14 vilku nokosti suņi ir pietiekams skaits, A.Lukša nevar komentēt, jo par liegumiem un to atvieglošanu lemj attiecīgās ES institūcijas.

Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alberts Draviņš portālam nra.lv stāsta, ka par pazudušajiem suņiem un redzētajiem vilkiem iedzīvotāji aprunājas tikai savā starpā, labākajā gadījumā – ziņo kādam no pašvaldības, taču tur arī sūdzību ceļš apstājas. „Jāgaida līdz jūlijam, kad vilkus varēs šaut. Līdz tam cerēsim, ka nekas slikts vairs nenotiks,” komentē A.Draviņš. Citādi, ja lieguma periodā kāds mednieks nošauj vilku, var riskēt ar mednieka apliecības zaudēšanu. Savukārt A.Lukša stāsta, ka gadījumā, ja noticis vilka uzbrukums, jāizsauc tuvākais Valsts meža dienesta mežzinis, kurš tālāk ziņos attiecīgajām iestādēm.

Jau ziņots, ka vilki pārnākuši no Krievijas, kur vietējā vara, balstoties uz iedzīvotāju sūdzībām par mājdzīvnieku apdraudēšanu, atļāvusi tos medīt. Lai efektīvāk mazinātu postījumu risku, medniekiem par katru nomedīto vilku tiekot izmaksātas prēmijas – aptuveni 60 latu mūsu naudā. Visticamāk vilki ir tikuši iebiedēti un tāpēc pārnākuši pār robežu. Tādējādi A.Draviņš apgalvo, ka viens no veidiem, kā mazināt vilku uzbrukumu risku, būtu viedokļu saskaņošana ar Krievijas vietējo varu. Viņaprāt, tieši atļauja vilkus medīt, par to saņemot prēmiju, ir galvenais iemesls, kāpēc tie pārnāk uz Viļaku.

Vilku pārdrošībai ir vairāki iemesli: Ligija Logina, Vecuma pagasta pārvaldes vadītāja, portālam nra.lv stāsta, ka vilki ir tik bezbailīgi tādēļ, ka, iespējams, tie ir vilku un mājas suņu krustojums, kas daļēji jau pieraduši pie cilvēkiem. Toties A.Draviņš skaidro, ka Viļakas apkaimē vairs nav palikuši citi meža zvēri, ko vilkiem medīt, tāpēc par mērķi izvēlēti viensētas suņi. Kā arī, vilku iebiedētas, viensētās mēdz slēpties vēl nenomedītās stirnas. Plēsīgie zvēri jau pieraduši pie tā, ka Viļakā tos neviens neaiztiek, tāpēc nebaidās.

L.Logina stāsta, ka vilki bezbailīgi pārvietojas pat dienas laikā. „Ziemā, braucot uz darbu, pati redzēju kā viens lēnām, bezbailīgi pāriet pāri ceļam, arī paziņam, braucot ar riteni pa mežu, uz takas iznācis vilks, mati viņam stāvus sacēlušies.” Alberts Draviņšapgalvo, ka vilki redzēti pat pilsētas centrā.Kā arī robežsargi apgalvo, ka naktīs varot klausīties netālās „vilku serenādēs”.

Šāda situācija Viļakā ir novērota tikai pēdējos divus gadus, un visvairāk iedzīvotāji satraucas par ziemas periodu, kad bērniem tumšajos vakaros jānāk kājām no skolas. „Galvenais, lai necieš cilvēki,” uzsver A.Draviņš. Pagaidām gadījumi, kad vilki būtu uzbrukuši cilvēkiem, nav reģistrēti, taču kāda aculieciniece stāstījusi, ka, ejot pa mežu, viņu un vēl citus līdzgājējus aplenkuši četri vilki. Viss tomēr beidzies labi, un plēsīgie zvēri paši aizgājuši prom. Taču, A.Draviņš uzsver, ka ir grūti paredzēt vilku uzvedību, gadījumā, ja tie kādu laiku atrodas badā.