Pētījums: 78% iedzīvotāju nepazīst eiro banknošu nominālvērtības

Vairāk nekā divas divas trešdaļas jeb 78% aptaujāto iedzīvotāju ar grūtībām var atcerēties eiro banknošu nominālvērtību, kā arī nezina, ka eiro un latu banknošu izmēri ir atšķirīgi, liecina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" veiktā aptauja Rīgas ielās.

Aptauja liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji kļūdās, nosaucot eiro banknošu nominālvērtību, par īstām uzskatot 30, 60, 80 un 1000 eiro banknotes, kādas patiesībā nemaz neeksistē.

Otra visbiežāk pieļautā kļūda ir attēlu pazīšana eiro banknotes reversā. Tikai nedaudz vairāk par 22% aptaujas dalībnieku bija informēti, ka eiro banknošu reversā attēloti dažādiem gadsimtiem raksturīgi tiltu silueti. Lai gan aptaujas dalībniekiem bija iespēja eiro banknotes aptaustīt, tikai katrs piektais spēja noteikt pareizo naudaszīmju izmēru atšķirības.

"Tildes" pārstāve Ilze Lapiņa skaidroja, ka veiktās aptaujas dati liecina, ka sabiedrībā kopumā trūkst informācijas par eiro un cilvēki nav pārliecināti, vai reālajā situācijā spētu atšķirt īstu naudaszīmi no viltojuma.

"Vairākiem gados vecākiem respondentiem šī bija pirmā iespēja iepazīties ar eiro. Lai plašāk informētu iedzīvotājus par eiro pretviltošanas pazīmēm, kā arī skaidrotu uzņēmumu pārstāvjiem aktualitātes par gaidāmo pāreju uz eiro, "Tilde" ir izstrādājusi īpašu interneta lapu "www.eiropadomi.lv".

"Tildes" pārstāve atgādināja, ka eiro banknotēs ir iestrādāti vairāki vismodernākie pretviltošanas elementi, kurus ikviens var noteikt pēc taustes un mainot apskates leņķi. Eiro banknotēs ir iestrādātas ūdenszīmes, hologrammas, metāla joslas un mikroburtu raksts. Savukārt uzņēmēji visvieglāk un visātrāk varēs pazīt īstu eiro banknoti, lietojot UV staru lampu.

"Tilde" veiktajā aptaujā piedalījās 150 dažāda vecuma respondenti.

Latvijā plānots ieviest eiro 2014.gadā.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais