Kaut gan Līgatnes dabas takām katastrofāli trūkst naudas, birokrātisku šķēršļu dēļ tās no apmeklētājiem nespēj paprasīt pat simbolisku ieejas maksu. Pat latu, jo valdība vēl nav atļāvusi. Arī neatliekami veicamiem kapitāliem darbiem līdzekļi šonedēļ prasīti valdībā, taču jau otru reizi lemšana atlikta.
Voljērs uz papīra
Neparedzētiem gadījumiem atvēlētās naudas budžetā ir pārāk maz, lai apmierinātu visas neplānotās un nogulētās vajadzības. Nule notikusī priekšnieku maiņa saimniekkantorī – Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) – problēmu risināšanu nepaātrina. Tā nu slavenie Līgatnes lāču vīri Puika un Mikus tup meža vidū uzbūvētā betona klucī ar mazu pastaigu laukumiņu un apmeklētājiem nav redzami, jo lielais voljērs uzbūvēts tikai uz papīra.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par labāko dabas taku apsaimniekošanas modeli uzskata nodošanu privātās rokās. Taču pārliecības, ka konkurss noritēs veiksmīgi un kalpos par atspēriena punktu dabas taku izaugsmei, trūkst. Līdzšinējais Līgatnes mērs Ainārs Šteins norāda, ka vienīgais, kas tiek piedāvāts potenciālajiem uzņēmējiem, ir iespēja katru gadu ieguldīt 80 tūkstošus latu. Taču maz ticams, ka būs dižas iespējas pelnīt izglītojošā dabas objektā, kur galvenais klients ir skolēnu grupas. «Latvijas valdībai būtu jāatbild uz jautājumu, vai mūsu sabiedrībai šāds objekts vispār ir vajadzīgs. Ja ir – tad katru gadu jāpiešķir subsīdija. Un izdarīt to var pavisam vienkārši, summa nav liela. Tikai Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumā jāieraksta šāda jauna funkcija – Līgatnes dabas taku apsaimniekošana.»
Ministrs pieprasa paklausību
Izrādās, ka tāds bijis arī līdzšinējā DAP priekšnieka Jāņa Strautnieka redzējums un par šo ministrijai pretējo viedokli viņš, jāatgādina, nule ir šķīries no darba. Amatā vilīgi ierotētajai Sandrai Bērziņai ministrs Edmunds Sprūdžs tagad pavēlējis būt paklausīgākai: «Ministrs ir pārliecināts, ka DAP daudz lielāka uzmanība jāvelta tam, lai atbalstītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes dabas un vides aizsardzības jomā.»
Pērn, pēc tam, kad lācene Made otrreiz izmuka no pussabrukušā nožogojuma un daudziem ļaudīm par bēdām tika nošauta, Līgatnes pašvaldība pēc palīdzības vērsās pie Ministru prezidenta – varbūt vērts veidot valsts un pašvaldības kopuzņēmumu, lai glābtu, kas vēl glābjams. Vēstule tika pārsūtīta uz atbildīgo ministriju. Atbilde, apmetusi formālu loku līdz Dabas aizsardzības pārvaldei, jau bez J. Strautnieka piedāvātajiem risinājumiem atgriezās Līgatnē.
Neparedzēts gadījums kopš 1975. gada
Pagājis vairāk nekā gads, bet brīnišķīgā dabas un izziņas objekta nākotne joprojām ir ar jautājuma zīmi. Un par tai piešķiramo finansējumu valdība lemj kā par neparedzētu gadījumu, kaut gan Līgatnes dabas takas izveidotas vēl tālajā 1975. gadā. Tālab arī loģiska ir Finanšu ministrijas skepse. Bet ne jau vienīgi VARAM nogulētus un nepadarītus darbus pasniedz kā kaut ko ārkārtēju. Līdzīgi rīkojas arī citas nozaru ministrijas, tāpēc budžeta programmā neparedzētiem gadījumiem no 14 iezīmētajiem miljoniem pašlaik palikuši vien trīs. Tāpēc FM ierosinājusi pārnest uz neparedzētu gadījumu programmu 6 miljonus no valsts parāda vadības programmas, stāsta FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Arī tad, ja Saeima piekritīs, Ministru kabinets skatīs, vai tiešām Līgatnes dabas taku eksistence ir «neparedzēts gadījums». Kopējā tā seku likvidēšanai prasītā summa ir nepilni 160 tūkstoši latu. 88 tūkstoši nepieciešami saimnieciskajiem izdevumiem, 55 – iežogojumu un voljēru sakārtošanai, bet 15 tūkstoši uzturēšanas izdevumiem.