Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Latvijā

KNAB noasiņo savstarpējos strīdos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) kārtējais nopietnais konflikts starp vadošajiem darbiniekiem ilgst jau vairāk nekā gadu; konfliktā iesaistītas tieši tās pašas personas, kurām izdevās noēst iepriekšējo KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti, liecina portālā Pietiek.com publicētās biroja ierēdņu novērtēšanas anketas.

Kā ziņo mediji, kārtējā ierēdņu novērtēšanas procedūrā vairākas ietekmīgākās KNAB amatpersonas – priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs – saņēmušas ļoti zemu novērtējumu D līmenī. Tas nozīmē, ka pusgada laikā šīm amatpersonām būs jāveic jauns novērtējums un, ja ierēdņi darbu nebūs uzlabojuši, augstais amats būs jāatstāj.

Vairāki savstarpēji nesaistīti, bet labi informēti avoti zina stāstīt, ka J. Strīķe jau nopietni interesējusies par darba iespējām pie jaunā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja Jāņa Maizīša. Ņemot vērā, ka viņai nav pieredzes izlūkošanas un pretizlūkošanas darbā, bet ir pieredze izmeklēšanas darbā, tiekot spriests pat par to, ka SAB vajadzētu atjaunot izziņas tiesības (t.i., noziedzīgu darbību izmeklēšanas funkciju). Izziņas tiesības SAB tika atņemtas 2002. gadā jūlijā. Šādi iespējamie pavērsieni nepatīkami pārsteiguši SAB strādājošos profesionāļus.

Savstarpējie pārmetumi

Publicētās KNAB ierēdņu novērtēšanas anketas parāda to šausmīgo gaisotni, kāda valda šajā ar plašām represīvām pilnvarām apveltītajā iestādē. Lasot garum garo amatpersonu pārkāpumu sarakstu (J. Strīķei – 53, D. Kurpniecei – 87) un paskaidrojumus šajā sakarā, rodas loģisks jautājums – ar ko nodarbojas KNAB? Cik daudz cilvēkresursu patērēts, lai šo visu apkopotu?

No publiskotajiem dokumentiem nepārprotami kļūst skaidrs, ka J. Strīķe un viņas domubiedri jaunievēlētajam priekšniekam ir gribējuši ierādīt to pašu vietu, kāda savulaik tika ierādīta Aleksejam Loskutovam – formāls priekšnieks, kurš gan netiek atbrīvots no atbildības par iestādē notiekošo. Tautā tādus sauc par zicpriekšniekiem. Līdzīgi kā N. Vilnītis, arī Jaroslavs Streļčenoks ar šādu lomu nav samierinājies un izmantojis ierēdņu atestāciju, lai iegūtu reālu varu birojā.

Ierēdņu novērtēšanas anketās rakstīts, ka D. Kurpniece ir atļāvusies «izņirgāt» priekšnieka viedokli. D. Kurpnieces visvarenības apziņa izpaudusies pat sarakstē ar augstākajām valsts amatpersonām. Vērtējumā teikts, ka ielūgumi uz D. Kurpnieces nodaļas rīkoto pasākumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim «tika sagatavoti nekvalitatīvi, ar stilistiskām kļūdām un lietojot uzrunu, kas neatbilst amatpersonu statusam».

Savukārt J. Strīķe «ilgstošā laika periodā» gan individuālās tikšanās, gan iknedēļas sanāksmēs «atļaujas paaugstināt balsi, nespēj ievērot subordināciju, veidot normālu konstruktīvu komunikāciju, kā arī citu personu klātbūtnē izsaka nepamatotus pārmetumus biroja priekšniekam». Viņa «nespēj neietekmēties no personiskām antipātijām», «nepamatoti grauj darbinieku uzticēšanos priekšnieka darbības objektivitātei un tiesiskumam» utt.

J. Strīķe un D. Kurpniece zemajam novērtējumam nav piekritušas, norādot, ka J. Strelčenoka rīcībā saskatāmas bosinga un mobinga (psiholoģiskā terora darba vietā divi paveidi) pazīmes.

Atstāj bez informācijas

Atbilstīgi publicētajiem dokumentiem J. Strīķe ar J. Streļčenoku sākusi konfliktēt jau uzreiz pēc viņa ievēlēšanas priekšnieka amatā 2011. gada 17. novembrī. Jau 2011. gada decembrī priekšnieks uzdevis J. Strīķei informēt viņu par KNAB apkarošanas bloka (t.i., Operatīvo izstrāžu, Operatīvo pasākumu un Izmeklēšanas nodaļu) aktivitātēm, tostarp par krimināllietu nodošanu prokuratūrai, par operatīvajām izstrādes lietām, par procesuālo un operatīvo darbību veikšanu ārpus KNAB. Tomēr visa pagājušā gada laikā J. Strīķe šo rīkojumu ignorējusi – «priekšniekam izvairīgi sniedza informāciju vai nesniedza vispār».

No 2012. gada maija

J. Strīķe sākusi ignorēt arī citus priekšnieka rīkojumus, piemēram, rīkojumu par dokumentu apriti, līdz ar to priekšniekam nav pieejama informācija arī par KNAB veiktajām resoriskajām pārbaudēm. J. Strīķes vadītais apkarošanas bloks nav ievērojis likumā noteiktos termiņus, kādos jāsniedz atbildes uz personu iesniegumiem, un termiņus, kādos jāizpilda priekšnieka rīkojumi. J. Strīķe neuzņēmās atbildību par informācijas noplūdināšanu no biroja. Konflikts eskalējies augustā, kad J. Strīķe nav ieradusies uz tikšanām, turpretī bez priekšnieka uzaicinājuma piedalījusies priekšnieka sarunās ar citiem KNAB darbiniekiem, kā arī atteikusies informēt priekšnieku, kāpēc nav bijusi birojā.

Septembrī vesela epopeja izvērsusies ap t.s. Latvenergo krimināllietu.

6. septembrī plkst. 9 no rīta J. Strīķe priekšniekam paziņojusi, ka prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai netiks nodota neviena krimināllieta. Turpretī plkst. 13 t.s. Latvenergo lietas izmeklētāji ziņojuši, ka jau ir pieņemts konceptuāls lēmums par šīs lietas nodošanu prokuratūrai. Dažas dienas vēlāk lieta tiešām nodota prokuratūrai. Šī J. Strīķes rīcība tiek vērtēta kā priekšnieka uzdevumu «apzināta nepildīšana», priekšnieka maldināšana un apzināti nepatiesas informācijas sniegšana.

Savukārt J. Strīķe pārmetusi J. Streļčenokam, ka viņš zvanījis ģenerālprokuroram par t.s. Latvenergo lietu, mēģinājusi priekšniekam «ultimatīvi un agresīvi» «noteikt, kad un kā ir jārīko preses brīfings, par Latvenergo lietu» un «kam ir jāpiedalās» šajā pasākumā. Priekšnieks konstatējis, ka tādējādi J. Strīķe «rīkojās neprofesionāli, uzvedās neētiski».

«Neatceros»

Pēc šī incidenta priekšnieks J. Strīķei pieprasījis veidot «konstruktīvu komunikāciju», sadarboties, strīdus risināt «korekti», «mazināt spriedzi». Turpretī J. Strīķe kolektīvam sniegusi «apzināti nepatiesu informāciju, tādējādi veicinot spriedzi kolektīvā un dezinformējot par iekšējiem procesiem».

Tāpat J. Strīķe pārsniegusi pilnvaras, akceptējot operatīvo izstrāžu nodaļas darbinieku komandējumus. J. Strīķes padotie un viņa pati regulāri nav iesnieguši atskaites par komandējumiem. Viņa regulāri nav informējusi par krimināllietām, kas tiek nodotas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Priekšnieks no saviem avotiem uzzinājis, ka pēc t.s. Latvenergo lietas līdz gada beigām prokuratūrā nonākušas tikai četras krimināllietas.

Kāda J. Streļčenoka komandējuma laikā J. Strīķe palikusi par priekšnieka pienākumu izpildītāju. Kad viņš atgriezies no komandējuma un vaicājis, kas viņa prombūtnē noticis birojā, J. Strīķe atbildējusi, ka «neatceras». Tāpat viņa biroja telpās rīkojusi Ziemassvētku pasākumu tikai atsevišķiem darbiniekiem, «tādējādi neveicinot kolektīva saliedētību, saskarsmi un komunikāciju».