Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Steidzamu endoprotezēšanu var veikt ne tikai Rīgā

Endoprotezēšanas operācijas šobrīd var veikt arī citās slimnīcās, ne tikai Traumatoloģijas un ortopēdijas vai Rīgas 2. slimnīcā, taču tikai tādā gadījumā, ja pacientiem vajadzīgas steidzamības kārtā un šīs ārstniecības iestādes var iekļauties tām piešķirtajās kvotās, Neatkarīgajai sacīja Veselības norēķinu centrā (VNC). Taču plānveida operācijas, "ņemot vērā veselības aprūpes ierobežotos finanšu resursus", joprojām nenotiek. Pēc tam, kad ārstniecības iestādēs bija radies apjukums saistībā ar pretrunīgo informāciju par iespējām veikt endoprotezēšanas operācijas, VNC pārstāvis Toms Noviks sacīja, ka pašreiz atsevišķs finansējums endoprotezēšanas pakalpojumu saņemšanai steidzamības kārtā ir noteikts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai un Rīgas 2. slimnīcai. "Bet pārējās stacionārās iestādes endoprotezēšanas pakalpojumus steidzamības kārtā neatliekamos gadījumos var sniegt tikai ārstniecības iestādei līgumā noteiktā finanšu apjoma ietvaros," skaidroja T. Noviks. Jāatgādina, līdz vasaras vidum kopumā šādas operācijas bija pieejamas 12 Latvijas slimnīcās, tostarp Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Madonā, Ventspilī, Aizkrauklē un citur. Kā neatliekamas gan tiek klasificētas tikai neliela daļa operāciju, un tam nepieciešams ārstu konsīlija atzinums. Turklāt nosacījumi ir stingri. Piemēram, gūžas locītavas galviņai jābūt nodilušai vairāk nekā par vienu centimetru gada laikā, kājai jābūt saliektai vismaz 25 grādu leņķī. Taču rindā joprojām gaida daudzi tūkstoši locītavu slimnieku, kuri jau tā uz operāciju gaidījuši vairāku gadus un kuriem veselības stāvoklis vēl nav tāds, lai to iekļautu neatliekamo gadījumu sarakstā. Jūlijā kopumā bija reģistrēti ap 20 000 šādu pacientu. Un kā norādījuši mediķi, ar laiku viņu veselības stāvoklis tikai pasliktinās un ir neatgriezenisks. Slimnīcās Neatkarīgajai arī pauda bažas, ka bez pietiekamas operāciju prakses paliek arī ārsti, taču, lai nezaudētu iemaņas, šis darbs ir jāveic regulāri. Tāpēc jāatjauno būtu arī plānveida palīdzība. Jo vairāk – gada beigās piešķirto naudu ārstniecības iestādes citādi var arī nepagūt iztērēt.

Endoprotezēšanas operācijas šobrīd var veikt arī citās slimnīcās, ne tikai Traumatoloģijas un ortopēdijas vai Rīgas 2. slimnīcā, taču tikai tādā gadījumā, ja pacientiem vajadzīgas steidzamības kārtā un šīs ārstniecības iestādes var iekļauties tām piešķirtajās kvotās, Neatkarīgajai sacīja Veselības norēķinu centrā (VNC). Taču plānveida operācijas, "ņemot vērā veselības aprūpes ierobežotos finanšu resursus", joprojām nenotiek.

Pēc tam, kad ārstniecības iestādēs bija radies apjukums saistībā ar pretrunīgo informāciju par iespējām veikt endoprotezēšanas operācijas, VNC pārstāvis Toms Noviks sacīja, ka pašreiz atsevišķs finansējums endoprotezēšanas pakalpojumu saņemšanai steidzamības kārtā ir noteikts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai un Rīgas 2. slimnīcai. "Bet pārējās stacionārās iestādes endoprotezēšanas pakalpojumus steidzamības kārtā neatliekamos gadījumos var sniegt tikai ārstniecības iestādei līgumā noteiktā finanšu apjoma ietvaros," skaidroja T. Noviks. Jāatgādina, līdz vasaras vidum kopumā šādas operācijas bija pieejamas 12 Latvijas slimnīcās, tostarp Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Madonā, Ventspilī, Aizkrauklē un citur.

Kā neatliekamas gan tiek klasificētas tikai neliela daļa operāciju, un tam nepieciešams ārstu konsīlija atzinums. Turklāt nosacījumi ir stingri. Piemēram, gūžas locītavas galviņai jābūt nodilušai vairāk nekā par vienu centimetru gada laikā, kājai jābūt saliektai vismaz 25 grādu leņķī. Taču rindā joprojām gaida daudzi tūkstoši locītavu slimnieku, kuri jau tā uz operāciju gaidījuši vairāku gadus un kuriem veselības stāvoklis vēl nav tāds, lai to iekļautu neatliekamo gadījumu sarakstā. Jūlijā kopumā bija reģistrēti ap 20 000 šādu pacientu. Un kā norādījuši mediķi, ar laiku viņu veselības stāvoklis tikai pasliktinās un ir neatgriezenisks. Slimnīcās Neatkarīgajai arī pauda bažas, ka bez pietiekamas operāciju prakses paliek arī ārsti, taču, lai nezaudētu iemaņas, šis darbs ir jāveic regulāri. Tāpēc jāatjauno būtu arī plānveida palīdzība. Jo vairāk – gada beigās piešķirto naudu ārstniecības iestādes citādi var arī nepagūt iztērēt.