Valdības komiteja pirmdien, 10.jūnijā, plāno skatīt atbildīgo institūciju sagatavoto ziņojumu par fotoradaru ieviešanu.
Sēdes protokollēmuma projekts paredz atbalstīt fotoradaru ieviešanas risinājuma otro variantu, nosakot, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija ir atbildīga par fotoradaru iegādes un darbības nodrošināšanu, pakāpeniski no 2013.gada līdz 2017.gadam ik gadu iegādājoties un uzstādot 20 fotoradarus.
Satiksmes ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju līdz 1.augustam jāsagatavo grozījumi Ceļu satiksmes likumā, nosakot CSDD kompetenci veikt pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.
Satiksmes ministrijai līdz 1.augustam jāsagatavo valdības rīkojuma projekts paredzot atbilstošas CSDD peļņas daļas novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai.
Saskaņā ar ziņojumu Finanšu ministrijai jāparedz valsts pamatbudžetā iemaksājamo ieņēmumu no fotoradaru naudas sodiem prognoze. No ziņojuma izriet, ka 2014.gadā valsts plāno ieņemt 810 000 latu, 2015. - 3 834 000 latu, 2016. - 7 236 000 latu, 2017. - 9 396 000 latu, bet 2018.gadā - 11 124 000 latu.
Finanšu ministrijai būs jāparedz arī Iekšlietu ministrijas budžetā papildu resursi izdevumu segšanai un izdevumus - 2014.gadā 442 945 latus, tajā skaitā 136 385 latu apmērā Valsts policijas izdevumu segšanai un 306 560 latu apmērā samaksas veikšanai CSDD par pakalpojumu sniegšanu. Laika gaitā summa augtu, un 2018.gadā šim mērķim abām iestādēm būs nepieciešami 2 549 798 lati.
Protokollēmuma projekts arī paredz uzdot Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju nepieciešamības gadījumā precizēt naudas sodu ieņēmumu prognozi un papildu izdevumus.
Jau ziņots, ka valsts līdz 2017.gadam katru gadu stacionāro fotoradaru iegādei un uzstādīšanai plāno tērēt 700 000 latu jeb kopumā 3 500 000 latu.
No 2013. līdz 2017.gadam ik gadu no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem ir paredzēts iegādāties 20 fotoradarus. Viena fotoradara iegādei valsts atvēlētu 30 000 latu, bet uzstādīšanai - 5000 latu.
Iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma iepriekš aģentūrai LETA paskaidroja, ka saskaņā ar ziņojumu pārvietojamos fotoradarus nav paredzēts iegādāties, jo Valsts policijai ir iepriekš piešķirta nauda radaru uzstādīšanai policijas automašīnās.
Nodrošinājuma valsts aģentūra nesen izsludināja iepirkuma konkursu par policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar foto un video ātruma mērierīcēm un Valsts policijas transportlīdzekļos uzstādītā speciālā aprīkojuma renovāciju. Konkursā pieteicās divi uzņēmumi. Konkursā uzvarēja AS "Inkomerc Holding" un kopējā līgumcena ir 428 458 lati.
Pērn valdība nolēma atbalstīt Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto priekšlikumu neatpirkt fotoradarus no Vācijas ražotāja "Vitronic GmbH". "V-Traffic" (iepriekš "Vitronic Baltica un partneri") fotoradari uz Latvijas ceļiem pārkāpumus nefiksē no pagājušā gada 16.decembra. Vienlaikus valdība atļāva IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un VP veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un videoieraksta sistēmu.
Ministru kabinets pēc uzņēmuma "V-Traffic" (iepriekš "Vitronic Baltica un partneri") īstenotā fotoradaru projekta izgāšanās uzdeva Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju izvērtēt iespējamos stacionāro fotoradaru ieviešanas risinājumus.
Skaidrība par jaunu fotoradaru iegādi varētu rasties tikai šī gada laikā un to iegāde iespējama gada nogalē, bet reāla uzstādīšana tikai nākamajā gadā, nesen intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).