Dombrovskis negrasās demisionēt pēc budžeta pieņemšanas

© f64

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) neredz iemeslu savai demisijai pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas. "TV3 Latvija" raidījumā "Nekā personīga" viņš šodien sacīja, ka demisijai nav nekāda iemesla, it sevišķi jau tūlīt pēc budžeta pieņemšanas.

Premjers atzina, ka viņa vadītās valdības smagākie darbi bijuši 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšana un 2010.gada budžeta pieņemšana. "Ja šie darbi ir izdarīti, tad tiešām nav nekāda pamata demisionēt," atzina Dombrovskis.

Vaicāts par iespaidu, ka Tautas partija (TP) grib mazināt nodokļus, bet Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše (JL) domā tikai par to celšanu, Dombrovskis atbildēja, ka pašas TP nodomi "ir labi redzami arī no pirmajiem dokumentiem, kas tika parakstīti ar starptautiskajiem aizdevējiem".

Šajos dokumentos ar TP finanšu ministra Ata Slaktera parakstu bijusi paredzēta cita starpā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana no nākamā gada vēl par diviem procentpunktiem, sacīja Dombrovskis, aicinot nodalīt realitāti no priekšvēlēšanu populisma.

Premjers arī aicināja atcerēties, ka TP bijusi pie varas daudzus gadus, kad tikušas "pieļautas fundamentālas kļūdas Latvijas ekonomikā, kā rezultātā mēs esam nonākuši šādā krīzē".

Tieši tad TP bijusi pirmā, kas "pamukusi malā" un varu vairs nav vēlējusies. Tad arī bijis jānāk JL un "jāizved valsti no krīzes", sacīja Dombrovskis.

Viņš akcentēja, ka tagad pēkšņi TP "ir atkal, kā saka, sākusi parādīties no krūmiem un atkal visus gudri mācīt," sacīja premjers, norādot, ka tā nav nopietna politika.

Premjers izteica cerību, ka nākamais gads būs labāks nekā šis, kad Latvija dzīvos pie recesijas, un atsāksies ekonomiskā izaugsme.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais