Brāļu kapos atklāj restaurēto tēlniecisko grupu Māte Latvija ar kritušiem dēliem

Šodien plkst.12.00. Rīgas Brāļu kapos atklās restaurēto tēlniecisko grupu Māte Latvija ar kritušiem dēliem. Svinīgajā pasākumā piedalīsies Rīgas Brāļu kapu un Latvijas Vēsturiskā mantojuma fonda prezidents Juris Vectirāns, RBKLVM Fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" direktors Guntis Gailītis un restauratori.

Kopumā projekta realizācijai bija nepieciešami Ls 400 000, lai pilnībā veiktu RBK Noslēdzošās sienas restaurācijas darbus un atjaunotu Kreisās puses - Kurzemes, Zemgales un Labās puses - Vidzemes, Latgales un centrālās daļas - Mātes Latvijas ansambļa elementus, kas 20.g.s 30.-os gados tapuši Kārļa Zāles vadībā, uzstādot restaurētos heraldisko varoņu un 60 pilsētu ģerboņu tēlus. Visas sienas kopējais garums ir 60 m, sienas augstums 9 m. Mātes Latvijas tēls paceļas 18 m augstumā virs zemes. Restaurējams ir arī viss priekšlaukums. Restaurācijas darbus plānots pabeigt līdz 2018.gadam. Termiņi saistīti ar ziedojumu vākšanu un pieredzējušu restauratoru, kas strādā ar šūnakmeni, ierobežoto skaitu.

Šobrīd jau veikta ievērojama daļa restaurācijas darbu un RBKLVM Fonds izsaka pateicību visiem, kas dažādos veidos veicinājuši Noslēdzošās sienas tēlnieciskā ansambļa Māte Latvija ar kritušiem dēliem atjaunošanu.

Mirdza Stirna, RBKLVMF valdes priekšsēdētaja norāda: "Noslēdzošās sienas restaurācija turpināsies. Jārestaurē vēl 30 ģerboņi - Vidzeme un Latgale, tai skaitā Abrenes ģerbonis. Daudzām pašvaldībām, īpaši Latgales reģionā, ir problēmas ar finansiālo atbalstu restaurācijas darbu pabeigšanai. Ar vienu no Latgales pašvaldībām pat ir noslēgts līgums uz 10 gadiem, saskaņā ar kuru katru gadu pašvaldība ieskaita Fondam Ls 100 šī mērķa realizācijai. Ir pašvaldības, kuras jau šobrīd ir parādā Fondam par 1. kārtas restaurācijas darbiem, atjaunojot 30 Kurzemes - Zemgales ģerboņus. Fonds aicina Latgales uzņēmējus palīdzēt Latgales pašvaldībām restaurēt Latgales pilsētu un novadu ģerboņus, jo tā ir nozīmīga vienreizēja ilgtermiņa investīcija Latvijas kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanai".

Svarīgākais