Majors: Dziesmusvētku brīvdiena var iegriezt Positivus festivālam

© F64 Photo Agency

Pēc mēneša Mežaparka lielajā estrādē notiks viens no krāšņākajiem Latvijas kultūras dzīves pasākumiem — Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts. Saeima sola ka jau nākamnedēļ pagūt pieņemt likumdošanas izmaiņas, kas nākamo dienu pēc nakts sadziedāšanās noteiktu kā atstrādājamu brīvdienu. Tiesa, zobeni šoreiz tiks lauzti ne tik daudz dēļ paša brīvdienu fakta, cik dēļ jautājuma- kad un kā šī atpūtas diena būs jāatsrādā. Viena no versijām paredz pārcelto darba dienu atstrādāt 23. novembrī, bet cita - kādā no jūlija nedēļas nogalēm.

Darba likumdošana nosaka, ka darba diena jāpārceļ attiecīgā mēneša ietvaros, kas būtu jūlijs. Tomēr pret šādu kārtību iebilduši citu vasaras pasākumus rīkotāji, kuri bažījās, ka dēļ darbadienas kādā no sestdienām viņu pasākumus apmeklēs mazāks cilvēku skaits. Šādu viedokli paudušas gan piejūras pašvaldības, kam gada svarīgākais pasākums ir jūlijā notiekošie  Zvejnieksvētki, gan arī festivāls Positivus, kuru ik gadu apmeklē ap 25 tūkstošiem skatītāju.

Positivus organizators Ģirts Majors sarunā ar nra.lv neslēpj: ja politiķi lemtu, ka Dziesmusvētku brīvdiena jāatstrādā tajā nedēļas nogalē, kad notiek festivāls Positivus, tad mūzikas pasākuma rīkotāji riskē ciest finansiālus zaudējumus. Katru gadu uz festivālu tiekot pārdoti aptuveni 20 tūkstoši biļešu, taču puse ieejas karšu tiek iegādāta divas trīs nedēļas pirms pasākuma. "Mēs neuztrauktos, ka lielākā daļa biļešu jau būtu izpārdotas, taču vairums cilvēku biļetes pērk īsi pirms pasākuma. Tas nozīmē, ka, ja šajā nedēļas nogalē tiks ielikta darba diena, daudzi izlems uz festivālu nebraukt," prognozē Ģ. Majors. Viņš arī uzsver, ka 30% festivāla apmeklētāju esot ārvalstnieki, iekams 70% jeb aptuveni 14-15 tūkstoši skatītāju esaot pašmāju mūzikas mīļi. "Šogad festivāls pirmo reizi notiks trīs dienas, piekļaujot pasākumus arī svētdien. Tās ir milzīgas finansiālās investīcijas, kuras tiks apdraudētas, ja sestdienā nāksies strādāt. Novērojumi liecina, ka vairums apmeklētāju festivālā ierodas piektdien vēlu vakarā, pēc darba, bet prom dodas svētdien. Ja cilvēki zinās, ka sestdien viņiem ir jādodas uz darbu, viņi, visticamāk, uz festivālu vispār nebrauks," klāsta Ģ. Majors.

Tiesa, saeimas gaiteņos tomēr izskan arguments, ka Positivus un Dziesmu svētki nav salīdzināmi lielumi, tādēļ joprojām tiekot apsvērta iespēja brīvdienas atstrādāšanai izraudzīties kādu no jūlija sestdienām.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais