Valsts augstāko amatpersonu pasivitāte cilvēktiesību un labas pārvaldības pārkāpumu novēršanā sekmē sabiedrības un valsts varas atsvešināšanos un cilvēku neticību valstij un tās attīstībai, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga biroja pārskatā par 2012.gadu Jansons min, ka negatīvi vērtē to, ka valsts un pašvaldības iestādes uz identificētajām cilvēktiesību vai labas pārvaldības nepilnībām nereti reaģē divējādi - vai nu trūkumus sākotnēji noliedz, lai gan vēlāk atzīst to esamību, vai atrunājas, ka tiks veidota darba grupa, izstrādātas koncepcijas, vadlīnijas vai pat stratēģijas.
"Lai arī vārdos tas izklausās pareizi un varbūt pat svarīgi, bet konkrētu trūkumu novēršanu sabiedrība ierauga reti, vairāk dzird tikai par dokumentu izstrādēm," akcentē tiesībsrags. Viņš min, ka viens no šādiem jautājumiem, kam ilgstošā laika posmā izstrādātas pat vairākas stratēģijas, bet reālu aktivitāšu dzīvē tikpat kā nav, ir deinstitucionalizācijas problemātika. Līdz šim pietrūcis politiskās un administratīvās gribas, lai personas vairs neievietotu institūcijās, bet sniegtu tām alternatīvos, ģimenes tipa atbalsta pakalpojumus.
Vērtējot situāciju Latvijā, būtiskas problēmas Jansons saskata labas pārvaldības principa ievērošanā gan valsts, gan pašvaldību iestādēs. "Labas pārvaldības problēmas gluži kā infekcija ir skārušas pilnīgi visas jomas, sākot no bērnu, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un beidzot ar sociālajām, ekonomiskajām tiesībām un diskriminācijas novēršanu," pauž tiesībsrags.
Konstatētie labas pārvaldības trūkumi ir aprakstīti gada ziņojuma visu tiesību nodaļu pārskatos, ne tikai apakšsadaļā "Laba pārvaldības principa pārkāpumi". Jansons atzīst, ka šie fakti norāda uz problēmas apmēru un nepieciešamību ne tikai viņam un Tiesībsarga biroja kolēģiem būt aktīviem problēmu identificēšanā un iespējamo risinājumu sniegšanā, bet arī valsts augstākās varas pārstāvjiem noteikt to kā steidzamu un visaptveroši risināmu jautājumu.
Vērtējot cilvēktiesību situāciju Latvijā, Jansons uzskata, ka galvenie resursi ir jāvelta tai sabiedrības daļai, kuras spējas savu tiesību un interešu aizstāvībai ir ierobežotas, piemēram, bērni, cilvēki ar invaliditāti, personas sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzītie un trūcīgie cilvēki.
Tiesībsrags uzsver, ka pie esošās kapacitātes Tiesībsarga birojs 2012.gadā strādājis ar pilnu jaudu. Ja 2011.gads vairāk bija vērtējams kā pārmaiņu gads, kas saistīts ne tikai ar vadības maiņu, bet galvenokārt ar konkrētu mērķu noteikšanu un prioritāšu izvirzīšanu vairākiem turpmākajiem gadiem, tad 2012.gads iezīmējās ar konkrētu aktivitāšu kopumu, lai sekmētu to sasniegšanu. Tas nozīmēja arī resursu izvērtēšanu, proti, fokusējot resursus vairāk prioritātēm un veicot izmaiņas arī biroja struktūrā.
Lai kompensētu to, ka no valsts budžeta tiek atvēlēti ierobežoti līdzekļi, Tiesībsarga birojs aktīvi strādājis pie finansējuma piesaistes projektiem un starptautiskās sadarbības stiprināšanas.
Jansons apliecina, ka Tiesībsarga birojs turpinās darbu pie cilvēktiesību un labas pārvaldības nostiprināšanas, jo šie faktori ir nozīmīgi valsts attīstībai un sabiedrības labklājībai.