Definējot smēķēšanu bērnu klātbūtnē kā vardarbību, parlaments pagaidām nav atrisinājis plašas diskusijas raisošu jautājumu par sodiem, kas tiktu piemēroti par šādām darbībām.
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas smēķēšanu bērna klātbūtnē definēs kā vardarbību. Likumdevēji noteikuši, ka fiziska vardarbība ir ne vien bērna veselībai vai dzīvībai bīstama spēka lietošana, bet arī apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, arī tabakas dūmu, iedarbībai. Taču neatbildēts paliek jautājums, kas sabiedrībā jau raisījis plašas diskusijas, proti, sodi, kas par smēķēšanu tiktu piemēroti mazuļu vecākiem vai tuviniekiem.
Interneta vidē likumdošanas jauninājumi ir radījuši visdažādākās spekulācijas – izskan viedoklis, ka bērni tikšot izņemti no smēķējošu vecāku ģimenēm, bet pašiem smēķētājiem draudēšot cietums. Šādu spriedelējumu pamatā ir savulaik Saeimas Cilvēktiesību komisijas apspriestā redakcija, kas par smēķēšanu bērna klātbūtnē paredzēja kriminālatbildību. Radikālajai iecerei gan nepiekrita Tieslietu ministrija, skaidrojot, ka tādā gadījumā kriminālatbildība būtu jāpiemēro visām personām, kas smēķēs bērnu klātbūtnē, tostarp, piemēram, garāmgājējiem uz ielas. Līdz ar to radās jautājums, vai policija tādus noziegumus spēs izmeklēt un vai šāds sods būtu samērīgs ar nodarījumu.
Saeimas politiķi akcentē, ka likuma izmaiņu galvenais mērķis ir veicināt izpratni par smēķēšanas kaitīgumu un tās liks cilvēkiem atbildīgāk izturēties pret bērnu veselību. Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputāte Daina Kazāka (Reformu partija) Neatkarīgajai norādīja, ka pieņemtā novitāte ir tikai pirmais solis, lai sakārtotu sistēmu kopumā. Politiķe uzsvēra, ka turpmāk tikšot gatavota vesela likumdošanas izmaiņu pakete, kas Administratīvo pārkāpumu kodeksā atrunās visdažādākās situācijas un konkrētus sodus par smēķēšanu bērnu klātbūtnē. Deputāte uzsvēra: līdzīgi kā tas šobrīd ir ar smēķēšanu pie iestāžu ieejas, iespējams, tiks noteikts, cik metru attālumā no mazuļa smēķēšana ir pieļaujama un kas pīpmanim draud par likuma normu neievērošanu. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda: pašlaik līdzīgus likumus cenšoties labot gandrīz visas Skandināvijas valstis, un esot apsveicami, ka vismaz vienā jautājumā par bērnu aizsardzību Latvija ir pirmā.