Lietuvas satiksmes ministra ierosinājums atteikties no idejas par Baltijas valstu kopuzņēmuma izveidi "Rail Baltica" projekta otrās kārtas īstenošanai faktiski ir vērsts uz projekta izgāšanu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) preses asistents Rolands Pētersons, īpaši pārsteidzošs Zīlem liekas fakts, ka šāds Lietuvas ierosinājums nāk brīdī, kad tā gatavojas pārņemt Eiropas Savienības (ES) prezidentūru.
"Kopīga uzņēmuma izveide, kas uzņemtos "Rail Baltica" projekta īpašnieka funkciju, ir vitāli svarīga projekta otrās kārtas jeb ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvei no Varšavas līdz Tallinai," norāda Zīle. Pēc viņa teiktā, ir jāņem vērā, ka Baltijas valstu tradicionālie dzelzceļa uzņēmumi, piemēram, "Latvijas Dzelzceļš", ir ieinteresēti tikai tradicionālā Austrumu-Rietumu virziena attīstībā. "Rail Baltica" projektu nevēlas redzēt arī šo uzņēmumu "lielie partneri" Krievijā.
"Šīm interešu grupām ir gan resursi, gan spēcīgs lobijs, gan jau strādājošs un peļņu nesošs bizness, uz kā pamata attīstīt dzelzceļu no Krievijas uz Baltijas valstu ostām. "Rail Baltic" projekts, kuram šobrīd nav pat konkrēta menedžmenta, nespēj ar to konkurēt. Atstāt šī projekta virzību kaut kādu starpvaldību komisiju pārziņā nozīmē to novilcināt, kas savukārt nozīmē tā izgāšanu. Bez resursiem šis projekts ir miris," nobažījies Zīle.
Pēc eiroparlamentārieša domām, ja Baltijas valstis jau patlaban nesper izšķirošus soļus "Rail Baltica" īstenošanai, proti, nesagatavo reālu projektu iesniegšanai Eiropas Komisijā, pēc pāris gadiem attieksme pret "Rail Baltica" var būt mainījusies uz negatīvo pusi, un tad var izrādīties, ka iespēja "Rail Baltica" līdzfinansēt no ES fondiem līdz pat 85% apmērā ir pazaudēta uz ilgiem laikiem.
Zīle arī atgādina, ka jau aprīlī, kad Baltijas satiksmes ministru tikšanās reizē Rīgā tika parakstīta deklarācija par kopuzņēmuma izveidi, Lietuva izrādīja skepsi par šo risinājumu, taču galu galā piekrita. "Tagad tā atkal izsaka iebildumus. Šāda rīcība nepārprotami liecina, ka politiskā atbalsta Lietuvas kreisi noskaņotajā valdībā "Rail Baltica" projektam diemžēl nav," sacīja Zīle.
EP deputāts min, ka Lietuvas valdības noraidošajai attieksmei pret "Rail Baltica" projektu varētu būt vismaz divi iemesli - Lietuvas savtīgās ekonomiskās intereses un Krievijas lobijs.
"Ja palūkojamies uz Lietuvas situāciju, mēs redzam, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas ietvaros viņi jau būvē duālo sliežu līniju no Polijas robežas līdz Kauņai. Caur Kauņu iet arī dzelzceļa līnija no Kaļiņingradas apgabala uz Krievijas pamatteritoriju. Būtībā Lietuvai tālāka dzelzceļa izbūve uz Latviju un Igauniju ekonomiski nav tik svarīga," domā Zīle.
Eiroparlamentārietis jau iepriekš uzsvēris, ka politiski patlaban ir īstais brīdis pieņemt izšķirošus lēmumus "Rail Baltic" virzībai. ES dalībvalstu vadītāju nesen panāktā vienošanās par ES daudzgadu budžetu paredz, ka programmas "Savienojot Eiropu" projektiem var tikt izmantota arī Kohēzijas fonda nauda, kopumā desmit miljardi eiro (septiņi miljardi latu). Šie līdzekļi var tikt izmantoti projekta izmaksu, ieskaitot fiziskos darbus, segšanai līdz pat 85% apmērā, kas Latvijai faktiski nozīmē vienīgo reālo iespēju ātrgaitas dzelzceļa savienojuma izbūvei ar pārējo ES, informēja Pētersons.
Kā ziņots, Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs ierosinājis atteikties no ieceres veidot Baltijas valstu kopuzņēmumu projekta "Rail Baltica 2" īstenošanai.
Viļņā tiekoties ar Igaunijas ekonomikas ministru Juhanu Partsu, viņš kopuzņēmuma vietā piedāvājis izmantot šobrīd Eiropā pastāvošo dzelzceļu pārvaldības modeli un dibināt Eiropas interešu grupu, kas risinātu ar šā projekta īstenošanu saistītos jautājumus.
Kā uzskata Sinkevičs, viņa piedāvātais risinājums ļautu sasniegt tos pašus mērķus, vienlaikus ietaupot daudz laika un līdzekļu, kas būtu vajadzīgi kopuzņēmuma veidošanai. Turklāt Eiropas ekonomisko interešu grupā tiktu pieaicinātas arī Polija un Somija, kuras kopuzņēmuma veidošanā nedomā piedalīties.
Abi ministri vienojušies Lietuvas priekšlikumu jau tuvākajā laikā nodot projekta "Rail Baltica 2" darba grupai, kurā pārstāvētas trīs Baltijas valstis, Polija un Somija.
Jau ziņots, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri aprīlī vienojās mēneša laikā definēt "Rail Baltica 2" kopuzņēmuma veidošanas galvenos pamatprincipus, paredzot līdz jūlija beigām nokārtot nepieciešamās formalitātes tā izveidei.