Dziesmu svētku atbalstītājs dalībnieku personas datus izmanto komercpiedāvājumiem

Atbalstot Dziesmu un deju svētkus, banka ''Citadele" ieguvusi vairākus desmitus tūkstošu personu datu.

Lai saņemtu identifikācijas karti, svētku dalībniekiem jāaizpilda anketa, norādot vārds, uzvārds, personas kods un telefona numurs. Dziedātāji un dejotāji savus datus uzticējuši pārliecībā, ka tie nepieciešami svētku caurlaižu izgatavošanai. Taču otrdien daudzus svētku dalībniekus pārsteiguši bankas īpašie komercpiedāvājumi telefonā un e-pastā, vēsta Latvijas Radio.

Ap 40 tūkstošiem Dziesmu un deju svētku dalībnieku, aizpildot anketas, atklāja svētku rīkotājiem savu personas kodu un kontaktus, lai vēlāk saņemtu identifikācijas karti. Taču otrdien daudzi svētku dalībnieki atskārta, ka anketās sniegtie dati tiek izmantoti plašāk - svētku atbalstītājs banka „Citadele” izsūtījusi reklāmas.

Datu aizsardzības eksperts Māris Ruķers, izanalizējot svētku dalībnieku anketu, saskata vairākas nozīmīgas nepilnības. Anketā nav minēts tās vienīgais Latvijas nacionālā kultūras centra un bankas „Citadele” līgumā atrunātais mērķis – dalībnieku identifikācijas karšu izgatavošana. „Šeit ir atsauce uz Dziesmu svētku likumu, bet likumā nav teikts, ka jābūt personas kodam. Šeit bija jāpaskaidro, kādam mērķim tiek ievākti. Pemēram trešais punkts - svētku dalībnieks piekrīt, ka banka apstrādās šos datus, bet šī piekrišana nav derīga, ja nav noradīts mērķis, kādam tie dati tiks apstrādāti.

„Nedrīkst būt tāda vispārīga piekrišana, ja tā neko neizsaka,” norāda datu aizsardzības eksperts.

Datu aizsardzības eksperts skaidro - ja bija plānots izsūtīt bankas produktu reklāmas, informācija par to bija jāiekļauj anketā un jādod iespēja no šāda sūtījuma arī atteikties.

Tikmēr svētku rīkotāji norāda - nekāda līguma par plašāku datu izmantošanu ar banku nav.

Tāpēc pirmās sūdzības no svētku dalībniekiem nepatīkami pārsteigušas organizatorus. Bet apgalvot, ka datu aizsardzības likums pārkāpts, Nacionālajā kultūras centrā nesteidz secināt.

„Mēs esam bankai vaicājuši papildus informāciju un, kamēr to neesam ieguvuši, mēs nevaram to ne noliegt, ne apgalvot,” atzīmē Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde.

Tikmēr bankā stāsta, ka īpašos piedāvājumus bijis plānots izsūtīt pat vairākās kārtās. „Šo piedāvājumu mēs esam sūtījuši labas gribas vadīti dalībniekiem un, ja ir šīs pretrunīgās atsauksmes, tad atvainojamiem, ka esam sagādājuši neērtības,” saka AS “Citadele banka” pārstāve Zane Udrase.

Ar labu gribu un pozitīvām emocijām attaisnota reklamēšanās svētku dalībniekus, kuri nav piekrituši reklāmas saņemt, gan nepārliecina. „Es neesmu tik dumjš, lai nesaprastu, ko es gribu, ko es negribu, un atrast vēl vienu ceļu pie manis, tas man liekas drusku mulsinoši,” uzsver Mārtiņš Staķis, Dziesmu svētku dalībnieks.

Kaut arī Kultūras centrs un banka „Citadele” sola iegūtos dalībnieku datus tūlīt pēc svētkiem iznīcināt, datu eksperts svētku dalībniekiem iesaka nezaudēt modrību.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais