Vides aktīvisti Vides un Zemkopības ministrijām piešķir "Zirgābolus" - balvu vides ķēzītājiem

 

Vides aizsardzībā ieinteresētu domubiedru grupa - Zirgābola balvas padome - šogad jau ceturto reizi pasniegs "Zirgābolus" - balvu, ko piešķir vides ķēzītājiem.

Balva tika dibināta 2009.gadā kā līdzsvarojošs papildinājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ikgadējai balvai "Ābols" par vides uzlabošanu un aizsardzību. "Zirgābolu" mērķis ir pievērst uzmanību vides aizsardzības praksei un problēmām Latvijā, videi nedraudzīgiem projektiem, amatpersonu darbībai/bezdarbībai vides aizsardzības jomā, ignorējot nevalstisko organizāciju un sabiedrības viedokli, t.i., vides ķēzīšanai un ķēzītājiem.

Ķēzienbudžets

Finanšu ministrijas, valdības un Saeimas nolemtajam Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) ir jānodrošina 50% sava budžeta, veicot mežizstrādi tās apsaimniekošanā esošajos mežos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 2013.gada budžetā DAP šādā veidā jāiegūst 701 950 lati. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu dabas aizsardzību, dabas aizsargātāji spiesti iznīcināt to, kāpēc vispār dabas aizsardzības nozare izveidota: DAP uzlikti nesamērīgi plāni koku ciršanai aizsargājamās teritorijās. Aizsargājamo mežu ciršanas laikā tiek izvākti koki, kas ir nozīmīgi kukaiņiem un putniem, tiek saārdīta zemsedze, traucēti zvēri. Tikpat labi valsts varētu uzlikt par pienākumu DAP izšaut dzīvniekus un tirgot to izbāzeņus, gaļu un ādas, kā arī Sarkanajā grāmatā ierakstīto augu herbārijus.

Ķēzienakts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" ir lieliska pretimnākšana krasta kāpu aizsargjoslas apbūvētājiem, atceļot prasību pirms būvniecības saņemt ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Šis likumprojekts paredz arī atcelt VARAM kompetenci apstiprināt ciemu robežas krasta kāpu aizsargjoslā, nenosakot līdzvērtīgas pilnvaras ministrijas padotības iestādēm.

Ķēzienmahinācija

Likums "Grozījumi Meža likumā" dod vienreizēju iespēju noslēpt no sabiedrības būvniecību mežā. Saskaņā ar šo likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi nosaka, vai, pareizāk - nenosaka, kāda veida būvniecība var tikt veikta mežaparkā, kas nozīmē, ka mežaparkā var pieļaut gan privātmāju, hoteļu un atpūtas centru, gan pat helikopteru nosēšanās laukumu u.c. visdažādākā veida būvniecību. MK noteikumi neparedz arī nosacījumu, ka un cik procentuāli mežaparka teritorijā ir jāsaglabā mežs. Vienīgais, ko NVO izdevās panākt, ir nosacījums, ka Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā "var ierīkot tikai publisko infrastruktūru un tūrisma un sabiedriskas nozīmes rekreācijas objektus, kuru kopējā platība nepārsniedz 15% no mežaparka platības, kas atrodas aizsargjoslā". Tātad mežaparka teritorijā, kas neatrodas 300 metru zonā no jūras, jebkādās platībās var tikt veikta jebkāda veida būvniecība.

Finanšu ķēziens

A/s "Grobiņa" projektam "Jaunas kažokzvēru audzētavas būvniecība" Lauku atbalsta dienests apstiprināja vairāk nekā 1,4 miljonus latu liela Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piešķiršanu, tādējādi visi Dienvidkurzemē pieejamie līdzekļi tika vienai saimniecībai, sākotnēji atstājot vienpadsmit zemnieku saimniecības, kuru rakstītie projekti bija ieguvuši vienādu atbalsta punktu skaitu, pilnīgi bešā. Pēc saceltās ažiotāžas tomēr atradās nauda, ko sadalīt papildus. Izstrādājot projektu, nav ņemtas vērā pagasta iedzīvotāju intereses un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Pašvaldība lēmumu par zemes iznomāšanu a/s "Grobiņa" noslēgusi bez iedzīvotāju informēšanas. Izstrādājot projektu, nav ņemts vērā, ka paredzētais objekts atradīsies apdzīvotā vietā - tuvākais nekustamais īpašums atrodas tikai 80 m no novietnes. Vairāku iedzīvotāju oficiālās sūdzības nav ņemtas vērā nedz vietējā, nedz nacionālā līmenī. Uz iesniegto sūdzību un lūgumu izvērtēt esošo situāciju VARAM nesniedza nevienu konkrētu atbildi vai argumentu par iedzīvotāju konstatētajiem faktiem un ekologu sniegtajiem viedokļiem.

Zaļo pīlīšu pūšanas ķēziens

Kompānija L&T (Lassila and Tikanoja) Latvijā vairākus gadus izmantoja pasaulē populārākās vides izglītības programmas Ekoskolas vārdu. Jau 2010. gada aprīlī Vides izglītības fonds un starptautiskā organizācija "FEE International" uzņēmumu informēja par nepieņemamu Ekoskolu vārda lietošanu uzņēmuma reklāmas iniciatīvā un aicināja pārtraukt programmas vārda izmantošanu. Pat pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem un centieniem rast risinājumu uzņēmums L&T šo aicinājumu ignorēja, vēl vairāk – aizmuguriski iesniedza pieteikumu reģistrēt komerciālu preču zīmi ar Ekoskolu nosaukumu, lai īstenotu reklāmas aktivitātes zem biznesa domēna www.ekoskola.com. Vides izglītības fonds Patentu valdē uzvarēja prasībā par Ekoskolas vārda lietošanas aizliegumu L&T komercijas nolūkos, jo uzņēmuma argumenti, ka "mūsu acīs Ekoskola neatšķiras no ekokastes" un "ja Vides izglītības fonds nepelna ar Ekoskolām, tas neliedz mums to darīt" nepārliecināja arī Patentu valdi. Tā pierādījās, ka L&T negodprātīgi zog Ekoskolu vārdu.

Ķēziens sirdī

Traģiskais notikums ar Līgatnes dabas taku lāceni Madi, kas samaksāja ar savu dzīvību par cilvēku bezatbildību. Gaujas Nacionālā parka amatpersonas bija atbildīgi par to, lai Mades mājas, kurās viņa bija mīļais, jaukais Līgatnes lācis, kuru barot ar kārumiem un pie kura braukt ciemos brīvdienās ar bērniem, būtu tādas, lai viņa nevarētu no tām izkļūt un pārtapt par apdraudējumu tuvāku un tālāku māju iedzīvotājiem. Tieši cilvēkiem pēc 2011.gada notikumiem bija jāizdara viss iespējamais, lai Madei vairs nekad nevarētu rasties iespēja doties pastaigās pa Līgatnes dabas takām un viņu nebūtu jānošauj kādas tuvējās mājas pagalmā. Jo tieši cilvēki ir tie, kas Madi padarīja par to, kas viņa bija - zvēru, kurš nebaidās no cilvēkiem un tāpēc var kļūt tiem bīstams.

Ķēzienturpinājums

Saeimas noraidījums iecerei atjaunot Valsts būvinspekciju. Grozījumi Būvniecības likumā, kas likvidēja Valsts būvinspekciju (VBI), stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā. VBI funkcijas tika sadalītas starp vairākām institūcijām - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Iekšlietu ministriju, vienlaikus nosakot, ka būvniecības kontroli turpmāk veiks tikai pašvaldību būvinspektori. Topot jaunajam Būvniecības likumam, tika ierosināts atjaunot VBI, taču Saeimas Tautsaimniecības komisijā priekšlikums tika noraidīts un 2.lasījumā esošajā Būvniecības likumā valsts kontrole nav paredzēta. Tas nozīmē, ka arī turpmāk pašvaldības veidos savas būvinspekcijas, kas izdos būvatļaujas, un pašas kontrolēs savu izdoto būvatļauju atbilstību normatīvajiem aktiem.

Ķēzītājs

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas, neskatoties uz NVO centieniem, neuzskatīja par vajadzīgu iekļaut vides jautājumus Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam. Neņemot vērā ābeces patiesību, ka ilgtspējīga valsts attīstība balstās arī uz vides aizsardzību, dokuments ignorē būtiskus vides aizsardzības jautājumus un neatbilst Eiropas Savienības nostādnēm par nepieciešamību atjaunot degradētās ekosistēmas un nodrošināt labvēlīgu aizsardzības stāvokli sugām un biotopiem. Pēc PKC domām, tā nav Latvijas prioritāte, jo "pēc papīriem" mums ar vidi viss esot vislabākajā kārtībā un valstij jādomā par dzimstības veicināšanu un ekonomisko izrāvienu, nevis "kaut kādiem tur biotopiem vai pļavu putniem".

Lielais Zirgābols

šogad tiek piešķirts Zemkopības ministrijai, kas mērķtiecīgi, sistemātiski un apzināti normatīvo aktu sagatavošanā un praksē pēdējā gada laikā vērsusies pret dažādām vides aizsardzības politikas jomām:

- sagatavojot "Grozījumus Mežu likumā" un tam sekojošos MK noteikumus, kas pieļauj būvniecību mežā,

- turpinot skaudru meža apsaimniekošanas politiku, kuras dēļ Latvija ik dienu zaudē desmitiem hektāru sava zaļuma,

- iestājoties pret aizsardzības statusa noteikšanu Latvijā reti sastopamiem un dabas aizsardzībai visvērtīgākajiem "dabiskam meža biotopam" atbilstošiem saussieņu un purvainajiem mežiem,

- sagatavojot MK noteikumu projektu "Labturības prasības aitu turēšanai", kas paredzēja Latvijā atļaut līdz šim aizliegto jēru astu amputāciju, turklāt pielietojot nežēlīgo gumijas gredzenu metodi, un dodot tiesības jērus kastrēt un amputēt tiem astes arī personām bez veterinārmedicīniskās izglītības,

- sagatavojot MK noteikumus "Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību", kas izslēdz Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi no eksperimentu izvērtētāju loka, un līdz ar to valstī vairs nav neatkarīgas un objektīvas institūcijas, kas veic eksperimentu ar dzīvniekiem ētisko izvērtējumu,

- sagatavojot likumprojektu "Grozījumi Medību likumā", kas paredz Latvijā atļaut līdz šim aizliegtās medības ar loku un bultām, atļauj medības uz visiem nelimitētiem dzīvniekiem ūdenstilpņu tauvas joslā, kā arī suņu un kaķu nogalināšanu, izmantojot medību ieročus. Neraugoties uz ZM pūliņiem, Saeima 2.lasījumā noraidīja loku medību ieviešanu Latvijā un turpinās arī diskusija par mednieku tiesībām apšaut suņus un kaķus,

- iekļaujot Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomē Latvijas Mednieku asociāciju, kas ne juridiski, ne pēc būtības, ne starptautiskās prakses dzīvnieku aizsardzībā neatbilst Padomes noteiktajai misijai, un plānojot tādas izmaiņas Padomes sastāvā un darbībā, kas degradē Padomes kā dzīvnieku aizsardzības ombuda ideju.