Saistībā ar šodien notikušo poļu transporta kuģa "Romanka" avāriju pie Akmeņraga Jūras spēku sauszemes mobilās glābšanas vienības ir ieradušās notikuma vietā, atrodas piekrastē netālu no negadījuma vietas un ir gatavas ārkārtas situācijai, ja tāda radīsies, aģentūra LETA uzzināja bruņotajos spēkos.
LETA jau ziņoja, ka šorīt ap plkst.5.30 saņemta informācija, ka uz sēkļa pie Akemņraga uzskrējis poļu transporta kuģis "Romanka", liecina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) interneta mājaslapā pieejamā informācija.
Lai novērstu iespējamās nevēlamās sekas, uz notikuma vietu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs norīkojis Krasta apsardzes kuģi "Astra" un Jūras spēku kuģi "Varonis". Iesaistīts arī Gaisa spēku helikopters, un izsludināta trauksme sauszemes glābšanas vienībām no Ventspils un Rīgas.
Piesārņojums nav konstatēts, un patlaban notiek pārrunas ar velkoņu kompānijām par kuģa novilkšanu no sēkļa, aģentūrai LETA norādīja Jūras spēku preses pārstāve Liene Ulbina, piebilstot, ka ir izsludināta paaugstināta gatavība.
Transporta kuģis "Romanka" ir 65 metrus garš un 11 metrus plats. Kuģī nav kravas, un šorīt tas bijis ceļā uz Rīgu, ziņo NBS.
Kuģa tilpnēs tā darbības nodrošināšanai ir aptuveni 40 tonnas degvielas.
Kuģis uz sēkļa atrodas apmēram 50 metru attālumā no krasta, kas ir aptuveni septiņu līdz astoņu kilometru attālumā no Pāvilostas.
Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Fēlikss Klagišs aģentūrai LETA apstiprināja, ka kuģa korpusā ievērojamu bojājumu nav, līdz ar to naftas produktu noplūde nav konstatēta. Kā uzsvēra Klagišs, protams, nav patīkami, ka šāda veida kuģis uzskrien uz sēkļa pie Latvijas krastiem, taču pagaidām nekāda pamata satraukumam par vides draudiem neesot.
Latvijas Jūras administrācijas (LJA) sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne biznesa informācijas portālu "Nozare.lv" informēja, ka pašlaik vidi piesārņojoši faktori nav fiksēti, kuģis ir kuģojis bez kravas un nav informācijas, ka no tā kaut kas noplūstu.
Par to, vai kuģis ir cietis, varēs spriest pēc tam, kad tas tiks novilkts no sēkļa. Ja kuģis nav cietis, tas varēs doties tālāk.
LJA rīcībā ir informācija, ka kuģa kapteinis patlaban sazinās ar īpašnieku, lai atrisinātu jautājumu, kā novilkt kuģi no sēkļa īpašniekiem lētākā un pieņemamākā veidā.
Komentējot, vai par incidentu LJA sākusi izmeklēšanu, Kočāne skaidroja - izmeklēšanu uzsāk, ja cietis kuģis vai cilvēki, bet, ja tā nav, - izmeklēšanas uzsākšana ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Par izmeklēšanas uzsākšanu šajā gadījumā LJA lems, kad kuģis tiks novilkts no sēkļa. Turklāt, ja izmeklēšana tiks uzsākta, vēl tiks domāts, kas to darīs - Latvijas vai Polijas izmeklētāji.
Avārija notikusi Latvijas teritoriālajos ūdeņos, tomēr kuģis ir no Polijas. Iespējams, izmeklēšana notiks, sadarbojoties abu valstu atbildīgajām institūcijām.
Kā sacīja Kočāne, patlaban galvenais ir uzzināt, vai šis negadījums ir tik nopietns, ka būtu jāizmeklē.
LJA pagaidām arī nav izdevies sazināties ar kuģa kapteini, lai noskaidrotu avārijas iemeslus. Patlaban viņa izvēlētais ceļš nešķiet loģisks, un nepieciešami skaidrojumi par veiktajām darbībām.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pēdējo gadu laikā jūrā notikuši vairāki negadījumi, kad uz sēkļa uzsēdušies kuģi.
Piemēram, 2007.gada 15.janvārī netālu no Staldzenes bākas uz sēkļa uzsēdās Kipras sauskravas kuģis "Golden Sky", kas ar 25 000 tonnu minerālmēslu atradās ceļā no Ventspils uz Indiju. Kuģa "Golden Sky" dokumenti liecināja, ka uz tā negadījuma brīdī atradās aptuveni 446 tonnas mazuta un 54 tonnas dīzeļdegvielas, kā arī 24 983,37 tonnas minerālmēslojuma - kālija hlorīda. Uzskrienot uz sēkļa, kuģis sabojāja korpusu, kā dēļ jūrā noplūda naftas produkti, kas vēlāk tika izskaloti Baltijas jūras piekrastē.
No kuģa vidē nonāca 13 tonnas naftas produktu, 1539 tonnas kālija hlorīda, kā arī 11 tonnas piesārņota ūdens ar pārsniegtu ķīmiskā skābekļa patēriņu. Piesārņojums radīja zaudējumus vairākām Baltijas jūras piekrastes pašvaldībām un Slīteres nacionālajam parkam.
Lai kuģi noceltu no sēkļa, kuģa īpašnieku uzdevumā darbus veica glābšanas kompānija no Grieķijas "Tsavliris Salvage".
Krasta apsardzes dienests šī kuģa glābšanas darbos bija iesaistīts no 15.janvāra līdz 8.aprīlim. Kuģi no sēkļa izdevās novilkt vien aprīlī, bet no Latvijas uz remontrūpnīcu Polijā kuģi aizvilka tikai pēc vairāk nekā gada - 2008.gada februārī. Kuģa īpašnieki Latvijas dažādiem dienestiem sedza ievērojamas naudas summas, ko radīja kuģa avārija.
Savukārt 2008.gada 4.maijā uz sēkļa Irbes šaurumā 18 kilometrus no krasta uzsēdās kruīza kuģis "Mona Lisa". Uz kuģa bija aptuveni 600 pasažieru, kuri tika evakuēti un nogādāti Rīgā. Pēc tam pasažierus ar lidmašīnām nogādāja atpakaļ Vācijā. Kuģi no sēkļa novilka 7.maijā.
Šā gada 9.februārī jūrā pie Salacgrīvas uz sēkļa uzskrējis Kiprā reģistrēts kravas kuģis "Reymar", kas vedis koku kravu. Kuģī Salacgrīvas ostā bija iekrauta papīrmalka, un tas bijis ceļā uz Somiju. Ejot ārā no ostas, kuģis novirzījies uz kanāla malu un to aizķēris. Jau nākamajā dienā kuģis no sēkļa tika novilkts.