Biedrība Par latu, pret eiro ir gatava triecientempā savākt 30 tūkstošus notariāli apstiprinātu parakstu, lai raidītu Eiropas Padomei signālu, ka Latvijā ir aizsākusies tautas kustība pret eiro ieviešanu.
Biedrība Par latu, pret eiro bija vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ar vairākām iniciatīvām, kas tieši un netieši skāra eiro ieviešanas jautājumu un tautas tiesības paust par šo procesu savu viedokli. Konsultējoties ar vairākām ekspertu grupām, CVK vakar nolēma nereģistrēt ierosmi grozīt konstitūcijas 4. pantu un noteikt latu kā vienīgo Latvijas nacionālo naudas vienību. Taču CVK ir pieņēmusi divus citus likumprojektus, kas abi definē tautas tiesības lemt par būtiskām izmaiņām, kas skar Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Lai gan abiem akceptētajiem likumprojektiem nav tiešas saistības ar Latvijas dalību eirozonā, biedrības Par latu, pret eiro līderis Jānis Sils tomēr atzīst: «Ar līkumu, tomēr mēs virzīsimies uz mērķi – deleģēšanu tautai tiesības pašai lemt sev būtiskus jautājumus.»
Sarunā ar Neatkarīgo biedrības līderis J. Sils arī atzina: «Būtu bijis vislabāk, ja Centrālā vēlēšanu komisija reģistrētu mūsu ierosmi grozījumiem Satversmē, kas skaidri un nepārprotami definētu latu kā nacionālo valūtu. Taču šāds scenārijs, kā mēs arī prognozējām, nav realizējies. Tagad nāksies iet ar līkumu, taču mēs tam bijām gatavi. Maksimāli ātri centīsimies savākt 30 tūkstošus parakstu, kas ļautu organizēt otro procedūras kārtu.»
Tikmēr laika, lai lauztu šķēpus par Latvijas iekļaušanos eirozonā, paliek arvien mazāk. Latvijas valdība jau marta sākumā pieprasīja Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai sagatavot konverģences ziņojumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Ja ekspertu atzinums būs Latvijai labvēlīgs, tad jau jūlijā politiskais lēmums būs jāpieņem Eiropas Padomei. J. Sils gan uzsver, ka parakstu vākšana par tautas tiesību paplašināšanu nav nokavēta, jo iniciatīva pati par sevi būšot signāls Eiropas Padomei, ka Latvijā ir sācies process «pret eiro». To, ka tieši skeptiskais Latvijas iedzīvotāju noskaņojums varētu kļūt par klupšanas akmeni mūsu valsts dalībai eirozonā, norāda arī augstu stāvoši eksperti, Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs un arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Tikmēr CVK pārstāve Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai klāsta, ka, savācot 30 tūkstošus parakstu, varēs uzsākt otro parakstu vākšanas procedūru, kurā 21 dienas laikā būs jāsavāc aptuveni 154 tūkstoši balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju paraksti. Ja arī šī iniciatīva gūs balsotāju atsaucību, tad iecere par tautas tiesībām ietekmēt ar Latvijas dalību ES saistītos jautājumus nonāks parlamentā, kas varēs šo ieceri vai nu akceptēt, vai arī noraidīt. Ja ierosme parlamentā tiktu noraidīta, tad par šo pašu jautājumu būtu jāorganizē referendums, kurā pozitīvi nāktos nobalsot pusei vēlētāju.
