Ar 47 dažādiem pasākumiem ir plānots mazināt administratīvo slogu veselības aprūpes pakalpojumu jomā, paredz Valsts kancelejas sagatavotais pasākumu plāns.
Galvenokārt administratīvo slogu un administratīvās izmaksas plānots mazināt ar grozījumiem tiesību aktos, tāpat paredzēts sniegt informāciju un veicināt izpratni par normatīvo aktu prasībām, veicināt e-veselības un e-receptes sistēmu, ieviest procedūru savstarpēju saskaņošanu un uzlabot uzraugoši un kontrolējošo institūciju darbību.
Pasākumu plāns ir izstrādāts saskaņā ar veikto pētījumu par administratīvo prasību analīzi un kontrolējošo institūciju darbības novērtējumu veselības aprūpes pakalpojumu jomā. Tā mērķis bija identificēt administratīvās prasības, kādas ir attiecībā uz veselības pakalpojumu sniedzēju darbības sākšanu un turpmāko darbības nodrošināšanu. Pētījuma laikā tika identificētas prasības, kādas jāievēro, lai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs varētu uzsākt un tālāk nodrošināt savu darbību, tai skaitā izvērtētas administratīvās barjeras, kas kavē veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.
Kā viens no uzdevumiem, lai mazinātu administratīvo slogu, ir minēts veselības aprūpes personāla reģistrācijas kārtības pilnveidošana, un tas ir jāīsteno līdz šā gada beigām. Paredzēts arī saīsināt ārstniecības personu pirmreizējās reģistrācijas procedūras ilgumu, kur eksperti rosina izvērtēt iespēju noteikt, ka pirmreizējās reģistrācijas termiņš ir piecas dienas no dokumentu iesniegšanas brīža.
Lai paaugstinātu mediķu informētības līmeni, ir ieteikts izplatīt informāciju, iesaistot ārstniecības personu profesionālās organizācijas. Tas mazinātu zināšanu trūkumu un sekmētu ārstniecības personu informētību par aktualitātēm ārstniecības iestādēm noteiktajās obligātajās prasībās. Plānā noteikts uzdevums līdz 2014.gada 1.jūlijam izvērtēt vides pieejamības prasības. Plāna izstrādātāji norāda, ka gan ārstu speciālistu praksēs, gan lielākās ārstniecības iestādēs grūtības rodas ar prasību izpildi attiecībā uz vides un sanitāro mezglu pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šajā ziņā ir jārod iespēja mīkstināt vides pieejamības prasības un noteikt gadījumos, kuros to ir iespējams darīt.
Tāpat kā uzdevums ir noteikts izvērtēt iespēju pilnveidot ārsta palīga apmācības programmu, iekļaujot tajā medicīnas māsas kvalifikācijai nepieciešamos kursus, tādējādi radot iespēju iegūt gan ārsta palīga diplomu, gan arī medicīnas māsas kvalifikāciju apliecinošus dokumentus. Plāna sagatavotāji gan arī iesaka izvērtēt ārsta palīga profesijas nepieciešamību un pamatojumu Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Lielā daļā Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstu ārsta palīga profesijas nepastāv, tāpēc persona, kas Latvijā ir ieguvusi ārsta palīga kvalifikāciju, nevar veikt līdzvērtīgas kvalifikācijas darbu citā valstī, teikts plānā.
Plānā noteikts, ka pasākumi ir jāīsteno par tiem līdzekļiem, kas ir piešķirti no valsts budžeta.