"Ātro kredītu" parādnieki aizvien biežāk vēlas saņemt algu aploksnē, lai izvairītos no kredītu parādu piedzīšanas, bet, ja tas nav iespējams, brauc strādāt uz ārzemēm, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Raidījuma rīcībā nonākuši dati par kādu uzņēmumu, kas nodarbina simtiem cilvēku. Ražotnes vadītājs vēlējies palikt anonīms, bet viņš atklājis, ka uzņēmuma darbinieki aizvien biežāk lūdz maksāt algu aploksnē.
Šāda situācija radusies tādēļ, ka tiesu izpildītāji savas vēstules sūta uzņēmuma vadībai, kam no strādājošā algas katru mēnesi jāatvelk noteikta summa. Piemēram, viens no darbiniekiem algā saņem 350 latu, bet pēc nodokļu nomaksas un 30% pārskaitīšanas tiesu izpildītājam, strādājošais savā kontā saņem vien 173 latus un 28 santīmus.
"Kad tiek saņemts mans rīkojums par ieturējuma izdarīšanu 30% apmērā pēc nodokļu nomaksas, cilvēki pēkšņi pārstāj strādāt. Viņiem tiek samazinātas algas, lai šādā veidā izvairītos no tiesu izpildītāju nolēmumu izpildes. Tā ir savā veidā tendence," atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.
Turklāt Saeimā šobrīd atrodas grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz, ka nākotnē tiesu izpildītājs vairs nevarēs piedzīt trešdaļu no parādnieka ikmēneša ienākumiem, ja tie ir minimālās algas apmērā. Šīs izmaiņas, visticamāk, vēl vairāk palielinās to parādnieku skaitu, no kuriem piedzīt naudu nebūs iespējams, pieļauj “De facto”. Jau šobrīd 70% gadījumu parādu piedzīt neizdodas, un Spore šīs lietas dēvē par "bezcerīgām".
Raidījums arī atgādina - pat ja uz laiku no tiesu izpildītāju nagiem izdevies izkļūt, šiem lēmumiem nav noilguma - pat pēc 20 gadiem var pieprasīt parādu atmaksāt.
Pērn "ātrajos kredītos" izsniegti 115 miljoni latu, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā sūdzību skaits par "ātro kredītu" uzņēmumiem pieaudzis par trešdaļu. Visbiežāk pārmetumus saņem lielākais šīs nozares spēlētājs - AS "4finance", kas pazīstams pēc zīmoliem "smscredit" un "vivus", ziņo LTV raidījums.
Kā ziņots, Ekonomikas ministrijas izstrādātie priekšlikumi patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinās stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību, paredz aizliegt bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu reklāmu, ierobežo gada procentu likmi līdz 100% un nosaka nokavējuma procentu apmēra robežu, kā arī stigrākas prasības pārbaudīt kredītņēmēja maksātspēju, biznesa portālu "Nozare.lv" iepriekš informēja ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe.