Pienāca brīdis, kad vajadzēja pieņemt lēmumu – atļaut kaķim ar hronisku kaiti mocīties vēl kādu dienu vai iemidzināt.
Prāts atgādināja, ka izdarīts viss iespējamais, bet emocijas gribēja atstāt šauru atkāpšanās taciņu – ja nu šoreiz ģimenes mīlulis vēlreiz izkārpīsies. Neizkārpījās. Redzot dzīvnieka mokas, aiznesu iemidzināt.
Veterinārajā ambulancē bija jāizlemj, vai runčuku apbērēšu pati vai atstāšu. Ārā – decembra stindzenis un sniegs, dzīvoju daudzdzīvokļu mājā un apzinājos, ka uz dzīvnieku kapsētu Babītē aizbraukšu labi ja reizi gadā. Tāpēc, protams, gribēju zināt, kas notiks tālāk. Savā 15 gadu ilgajā mūžā kaķis bija kļuvis par ģimenes locekli, un nevēlējos pieļaut, ka mana mājdzīvnieka līķītis kaut kur mētāsies. Vetārste mierinoši izstāstīja, ka kaķi kopā ar citiem iemidzinātajiem mājdzīvniekiem apglabās dzīvnieku kapsētā masu kapiņā. Godīgi sakot, tobrīd nopriecājos, ka, lai arī kopējs kapiņš, labāk tā, nevis ierakt dzīvnieciņu kaut kur zem krūma. Tajā mirklī pat neiedomājos noskaidrot, vai veterinārajai ambulancei ir līgums ar dzīvnieku kapsētu. Asaras bira kā pupas, un bija žēl gan kaķa, kurš skatījās izbiedētām acīm un kuru, zināju, pēc dažām minūtēm nonāvēs, gan sevis.
Beigtos izmanto tehniskām vajadzībām
Tikai krietni vēlāk, emocijām noplokot, sāku interesēties, kurā no dzīvnieku kapsētām mans kaķis varētu būt norakts. Daudz jau to nav, atradu trīs kapsētas. Dzīvnieku kapsētas Citi medību lauki izveidotājs un īpašnieks Uģis Rūķītis pateica bez aplinkiem: «Jūsu kaķītis ir iestrādāts cementā!»
Tā! Sajutos nodevīgi, ka esmu pieļāvusi izņirgāties par mīļdzīvnieku, ka vajadzēja pārliecināties par līgumu, ka vajadzēja apbedīt dzīvnieku kapsētā...
U. Rūķītis pārbaudīja sarakstus un vēlreiz apstiprināja to pašu, tikai maigāk – ar konkrēto veterināro ambulanci kapsētai nav līgumu un no turienes dzīvnieku līķi nav vesti. Visticamāk, eitanazētie dzīvnieki aizvesti uz kādu no kaimiņvalstīm kremēt, jo Latvijā to nedara, un pelni izmantoti. Nu jā, savārīti putrā un iestrādāti cementā, Rūķīša vārdiem runājot. Vai miltos, kā sacīja SIA Reneta pārstāve.
Sazvanītajās veterinārajās klīnikās un ambulancēs, tajā skaitā arī tajā, kurā iemidzināju savu runci, apgalvoja vienā mēlē – eitanazētos dzīvniekus nodod citai firmai kremēšanai. Neatkarīgā dzirdēja arī tādu atbildi – mums ir līgums ar firmu, kas dzīvniekus savāc un kremē, kur paliek pelni, nezinām. Skaidrs, ka pelni uz Latviju atpakaļ vesti netiek, ja vien nav apmaksāta individuāla kremācija.
Kur ir mans mīlulis?
Acīmredzot ne es viena dzīvoju ilūzijās, ka mans kaķis apglabāts dzīvnieku kapsētā. «Cilvēki atnāk un prasa, kur ir mans mīlulis? Man nav ne jausmas,» stāsta U. Rūķītis. Tāpēc viņš mājaslapā ievietojis informāciju, dzīvnieku kapsētā Citi medību lauki kopējā apbedījuma vietā tiek apglabāti dzīvnieki no vairākām veterinārajām klīnikām, taču liela daļa klīniku kapsētas pakalpojumus neizmanto. «Kur paliek dzīvnieki no šīm klīnikām, mums nav ne jausmas, tādēļ iesakām laikus painteresēties, vai veterinārārsts, vai klīnika, kurā jūs atstājat savu dzīvnieku, izmanto mūsu pakalpojumus,» brīdina kapsētas īpašnieks.
Trīs dzīvnieku kapsētas
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sniegtajā atbildē teikts, ka Latvijā mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem dzīvnieka nāves gadījumā ir divas iespējas – sazināties ar SIA Reneta, kam ir atbilstošas, atzītas iekārtas dzīvnieku līķu likvidēšanai, vai arī, ja šis variants nešķiet piemērots, apbedīt dzīvnieku reģistrētā dzīvnieku kapsētā. «Latvijā ir reģistrētas trīs šāda veida kapsētas – Babītes (SIA 1960 piederošie Citi medību lauki), Priekules (SIA Kurzemes gaļsaimnieks) un Cēsu (Cēsu novada pašvaldība) novados. No tām tikai divas ir pieejamas iedzīvotājiem – Babītes un Cēsu novados. SIA Kurzemes gaļsaimnieks ir reģistrējis dzīvnieku kapsētu, taču tas sadarbojas tikai ar novada pašvaldības uzņēmumu, kurš ir atbildīgs par dzīvnieku līķu (bezsaimnieku un, piemēram, veterinārajās klīnikās iemidzināto/mirušo) savākšanu un aprakšanu,» informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Latvijā ir arī tādas vietas, kur savulaik ir apbedīti no bīstamām slimībām kritušie dzīvnieki. Tā kā šīm slimībām noilguma nav, ir precīzi jāzina, kur šādas vietas ir, lai ievērotu nepieciešamos drošības pasākumus. Mirušos mājdzīvniekus tur apglabāt nedrīkst.
Uz krematoriju!
Latvijā nav nevienas dzīvnieku krematorijas, kur dzīvniekus varētu kremēt individuāli. Tāpēc nevajag uzķerties vilinošiem, bet apšaubāmiem piedāvājumiem. U. Rūķītis stāsta, ka uz dzīvnieku kapsētu atbraukusi kāda sieviņa, maisiņā nesot kaulus, kuru izcelsmi nevar noteikt. Vetārsts viņai iestāstījis, ka kaķītis ir kremēts un iedevis pat pelnus ar kaulu atliekām. Tantuks samaksājis 20 latu. «Divdesmit latu dēļ daži veterinārārsti zaudē cilvēcību,» šķiet, U. Rūķītis ir gatavs nospļauties. Un baumas, ka Rīgas Krematorijā pa kluso dedzinot dzīvniekus, viņš skarbi nodēvē par spekulācijām.
SIA Reneta informēja, ka savāktos dzīvnieku līķus ved kremēt un Lietuvā tos pārstrādā tehniskām vajadzībām, tajā skaitā miltos. Esot bijuši lūgumi, lai kādu mājas mīluli kremē atsevišķi un saimnieks saņemtu pelnus, bet «tas ir sarežģīti».
Kāda firma gan piedāvā mājdzīvnieka kremāciju, turklāt mājaslapā ievietotā informācija šķiet divdomīga – var pieļaut, ka kremācija notiek Latvijā. Sarunā noskaidrojas, ka dzīvnieku līķus ved uz Igauniju, tur kremē, arī individuāli. Izcenojums atkarīgs no dzīvnieka svara. Piemēram, vairāk nekā 50 kilogramu smaga suņa kremācija izmaksās 223 latus. Gribas aizdomīgi iebilst – un kā lai zinu, ka urnā atrodas mana dzīvnieka pelni?
Nelegālie apbedījumi
«Pilna Rīga ar nelegāliem kapiem!» U. Rūķītis ir noskaities. Viņš raiti uzskaita, kur mājdzīvnieki tiek apbedīti – saraksts ir iespaidīgs. Maskavas forštates iedzīvotāji viņam stāstījuši, ka beigtie mājdzīvnieki tiek mesti pat Daugavā. Tad jau labāk lai norok mežmalā? U. Rūķītis skaidro – ja noraks nepareizā dziļumā, klaiņojošie suņi izkasīs ārā. Un vietās, kur atpūšas cilvēki, mētāsies kauli, nesadalījušies dzīvnieku ķermeņi. PVD atgādina, ka tas var draudēt ar iespējamu dažādu slimību ierosinātāju izplatīšanos.
Jā, Eiropas Savienība mums ir atļāvusi sava dzīvnieka līķi aprakt. Privāto zemju īpašnieki tā arī dara. PVD informāciju par nelegālu dzīvnieku kapsētu ierīkošanu saņemot reti. Pagājušā gada rudenī šāda informācija tika saņemta par kādu Rīgas mikrorajonu, kura iedzīvotāji ierīkojuši mājas dzīvnieku kapsētu tuvējā mežā. Sods par šādām darbībām ir iespaidīgs – privātpersonām pat 250 latu, bet vai kāds ir pieķerts pie rokas? Teritorija pieder Rīgas pašvaldībai, tāpēc PVD vērsās ar lūgumu šo jautājumu atrisināt. «Zemes īpašnieks ir tas, kurš atbild par sabiedrisko kārtību savā īpašumā un kura pienākums ir nepieļaut nelegālu kapsētu ierīkošanu,» paskaidro I. Meistere.