Parādus nevarēs piedzīt no valsts sociālajiem pabalstiem, nolēmusi Saeimas Juridiskā komisija, otrajā lasījumā atbalstot grozījumus Civilprocesa likumā.
Likuma grozījumi paredz, ka piedziņu nevarēs vērst ne uz vienu valsts sociālo pabalstu, pabalstu mirušā laulātājam, valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kā arī uzturlīdzekļu minimālo apmēru. Tāpat kā līdz šim, piedziņu nevarēs vērst uz pašvaldību izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem un atlaišanas pabalstu.
Piedziņu joprojām būs iespējams vērst uz ienākumus aizvietojošiem pabalstiem, piemēram, bezdarbnieka vai slimības pabalstu. Komisija norāda: šajā jomā nepieciešams līdzsvars, un pilnīgi visi pabalsti nebūtu pasargājami pret kreditoru prasībām. Situācijas ir dažādas – parādnieku vidū ir gan cilvēki, kas vieglprātīgi aizņēmušies, gan tādi, kas izvairās no uzturlīdzekļu nomaksas.
Piedāvātie likuma grozījumi arī paredz, ka, vēršot piedziņu uz pensijām un pabalstiem, pēc ieturējuma izmaksājamā summa nedrīkst būt mazāka par
valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas patlaban ir 45 lati. "Pieaugot nenokārtoto parādsaistību skaitam, tiesu izpildītāji parādus piedzen no pabalstiem, kas daudziem cilvēkiem ir teju vienīgie ienākumi," uzsver komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP).
Šādus grozījumus Labklājības ministrija ir izstrādājusi arī Valsts sociālo pabalstu likumā.
Latvijas Kredītņēmēju apvienība norāda, ka ieturējumu veikšana no bērna uzturēšanai paredzētiem pabalstiem ir netaisnīga attiecībā pret bērnu, kuram vecāku parādsaistību dēļ pastāv risks nesaņemt aprūpei un audzināšanai nepieciešamo vismaz minimālo valsts garantēto atbalstu.
Par likuma grozījumiem otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.