Aptuveni pusotras nedēļas laikā par aicinājumu nedalīt Otrā pasaules kara upurus savējos un svešajos parakstījušies 174 cilvēki, informē viena no aicinājuma autoriem Olga Procevska.
Kā ziņots, Latvijas sociālās atmiņas pētnieki Olga Procevska un Mārtiņš Kaprāns 26.aprīlī izplatīja publisku aicinājumu visiem Saeimas frakciju politiķiem un valsts augstākajām amatpersonām, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem 8.maijā Brāļu kapos un citās Latvijas vietās pieminēt visus Otrā pasaules kara upurus, nedalot tos savējos un svešajos.
Kā norāda Procevska, atbalstītāju vidū ir politiķi un sabiedriskie darbinieki, žurnālisti un mākslinieki, zinātnieki un studenti, uzņēmēji un juristi. Procevska uzskata, ka šī pilsoniskā iniciatīva ir sasniegusi savu mērķi, jo ir uzrunājusi dažādas sabiedrības grupas un publiskajā telpā raisījusi diskusijas par kopīgas attieksmes iespējamību pret Otro pasaules karu.
"Pats svarīgākais, ko mums parāda plašais atbalstītāju loks, ir Latvijas iedzīvotāju vēlme rast kopīgu valodu par kara upuru pieminēšanu kā vienojošu vispārcilvēcisku un vienlaikus izteikti eiropeisku vērtību. Turklāt šis atbalsts tiek pausts neatkarīgi no cilvēku piederības konkrētai tautībai vai paaudzei, kas ir pozitīvs signāls sabiedrības saliedētības virzienā," akcentē Procevska.
Procevska un Kaprāns jau tuvākajā laikā ir plānojuši iepazīstināt arī atmiņu politikas veidotājus ar savām idejām par Latvijas atmiņu kultūras problēmām un to risinājumiem attiecībā uz 20.gadsimta 40.gadu notikumiem.
Jau vēstīts, ka parakstīt aicinājumu var ikviens, kas apņemas Latvijas sabiedrībā neveicināt konfrontāciju, izmantojot Otrā pasaules kara notikumus, un neļaut to darīt citiem.
"Mēs, kas parakstījuši šo aicinājumu, jūtam līdzi visiem cilvēkiem, kas kļuvuši par Otrā pasaules kara upuriem koncentrācijas nometnēs, frontes abās pusēs, mežos un pilsētās. Mēs izsakām cieņu tiem, kas atdevuši savas dzīvības, lai šo karu izbeigtu, un kas joprojām piemin savus tuviniekus un kritušos biedrus," sacīts zinātnieku aicinājumā "izbeigt karu".
Aicinājuma autori uzskata, ka saspīlējuma atrisināšana iespējama vienīgi ar tādu līdzjūtību, kas stāv pāri formastērpu krāsām, kā arī etniskajai un valstiskajai piederībai, un ir pārliecināti, ka tikai šāda vispārcilvēciska sapratne un līdzjūtība var apvienot Latvijas iedzīvotājus attieksmē pret Otro pasaules karu, kas vēl aizvien plosa mūsu sabiedrību.
Pievienoties aicinājumam iespējams, sūtot pieteikuma e-pastu uz adresi "8.maijs@gmail.com" vai aizpildot interneta pieteikuma formu.
Aicinājuma autori ir arī "Latvijas sociālās atmiņas monitoringa" autori, kurā secinājuši, ka viens no Latvijas sabiedrību tradicionāli šķeļošākajiem vēstures posmiem - Otrais pasaules karš - turpina saglabāt šādu statusu.
Pētnieki secinājuši, ka pēdējos gados visizteiktāk ir radikalizējusies jaunu cilvēku attieksme pret Otro pasaules karu un tā dalībniekiem. "Jaunākās paaudzes vidū ir augstāks konfrontācijas risks starp latviešiem un krievvalodīgo kopienu, jo šīs paaudzes ietvaros vērojama vislielākā viedokļu polaritāte attieksmē pret Otrā pasaules kara notikumu piemiņas rituāliem un piemiņas vietām. Taču nav pamata uzskatīt, ka sabiedrības šķelšanos attiecībā uz kara notikumu izpratni nosaka tikai etnolingvistisko grupu pretnostatījums - sašķelta izpratne valda arī katras grupas iekšienē, kas mazina starpgrupu konflikta potenciālu," akcentēts pētījumā.