Carnikavā plūdi atkāpjas
No plūdiem šogad visvairāk cieta pie Ogres un Daugavas krastiem dzīvojošie, tomēr arī Gauja parādīja zobus. Lai gan 2010. gada spēku pali nesasniedza, Carnikavas novadā tie bija gana spēcīgi, applūdinot 380 īpašumus.
Siguļu ciemā pat 90% teritorijas bija zem ūdens. Vēl pagājušās nedēļas nogalē ūdens tur skalojās ēku pagrabos un pagalmos un piekļūt daudzviet varēja, tikai brienot ar gumijas zābakiem.
«Pie manas mājas ūdens līmenis pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pūliņiem krities tikai par centimetru, un te joprojām ir kā vannā. Cik atsūknē, tik pienāk klāt, un to ietekmē netālu esošie dīķi, kas izveidojušies no senas Gaujas attekas. Kamēr tur ūdens līmenis nenokritīsies, tikmēr jārēķinās, ka pie īpašuma varēs piekļūt tikai gumijniekos. Bet nu vismaz arī ar mašīnu var piebraukt – tas arī ir labi,» atzina Siguļu iedzīvotājs kopš 1984. gada, Valsts vides dienesta Rīgas sektora inspektors Andris Strautiņš. Viņa māja, par laimi, plūdos neesot cietusi, taču pagrabs, ko tādās vietās noteikti nevajadzētu būvēt, gan joprojām esot applūdis. Vispamatīgākais pēdējā laika pārbaudījums gan bijis 2010. gadā, ko rādot arī īpašas pie mājas sienas atstātas atzīmes. Tomēr
80. gados ūdeņu bijis vēl vairāk, jo tad virs ceļa ūdens skalojies ap pusmetru.
Vispār jau vietējie esot pieraduši pie Gaujas kaprīzēm pavasaros un īpaši par to nesatraucoties. Arī šogad, kad pāri Siguļu galvenajai ielai gāzās pāri upes ūdeņi, kā nieku noskalojot tur saliktos smilšu maisus, neviens panikā nav kritis.
A. Strautiņa kaimiņiene Anita, kas tobrīd mazgāja mājai logus, attrauca, ka nu jau viss trakums aiz muguras. Viņa te savulaik dzīvojusi pa vasarām, tomēr, iegādājoties šo īpašumu, nebija domājusi, ka ūdeņi varētu būt tāds pārbaudījums. Viņai gan šķietot, ka pa gadiem plūdi arvien pieņemoties spēkā. Siguļu un vasarnīcu kooperatīva Līdums – 2 ļaudis ļoti cerot uz aizsargdambi, kas novērsīs ikgadējos plūdus. To, ka šāda būve attur palu ūdeņus, liecinot Carnikavas ciema piemērs – tur kādreiz pavasaros vajadzējis pārvietoties ar laivām, taču tagad par to nav jāraizējas. A. Strautiņš bijis iniciatoru grupā, kas vākusi parakstus un iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Siguļu iedzīvotāji cerot, ka līdz 2015. gadam to izdosies realizēt. Ja ne, tad gan diez vai jel kad tas tiks uzbūvēts. Diemžēl kompensācijas no apdrošinātājiem siguliešiem nespīdot, par ko liecina arī A. Strautiņa rūgtā pieredze. Eksperti atteikumu pamatojot ar to, ka īpašums applūstot biežāk nekā reizi 20 gados, tāpēc nauda par gūtajiem zaudējumiem nepienākoties. Arī pašvaldība līdz šim īpaši atsaucīga neesot bijusi. Nu šogad pirmo gadu esot cerības visvairāk cietušajiem kādu atlīdzību saņemt.
To apliecina arī Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, norādot, ka «tiem pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuru ēkas plūdos tika skartas visvairāk (bojātas grīdas, sienas, kanalizācija), ir paredzēts izmaksāt kompensācijas». Par šo jautājumu esot plānots lemt 15. maija domes sēdē. Līdz tam pašvaldības uzņēmums Carnikavas Komunālserviss pieņemot iedzīvotāju pieteikumus, informēja D. Jurēvica.