Aicina uzmanīties uz dzelzceļa pārbrauktuvēm

Rīt, 7. maijā Dzelzceļa pārbrauktuvju drošas šķērsošanas diena tiek atzīmēta Latvijā un vēl 42 pasaules valstīs.

Šogad aprit desmit gadi kopš Latvijas dzelzceļš Latvijas skolās uzsāka ar dzelzceļu saistītās drošības apmācības - Drošības stundas, kuru ietvaros bērni ar dažādu rotaļu, konkursu un multfilmu palīdzību draudzīgā vidē uzzina ne tikai par to, kā pareizi šķērsot dzelzceļu, uzvesties uz perona vai vilcienā, bet arī daudz interesanta par dzelzceļu un vilcieniem. "LDz drošība allaž bijusi galvenā prioritāte. Mēs rūpējamies par to, lai mūsu sliežu ceļi būtu droši, kā arī īpašu uzmanību veltam jauniešiem - rīkojam drošības stundas Latvijas skolās un sadarbojamies ar medijiem, lai uzrunātu ne tikai jauniešus, bet arī viņu vecākus. LDz atbalsta šo dienu jau no pašiem tās izveides pirmsākumiem un ceram, ka šī diena vēlreiz atgādinās gan bērniem, gan vecākiem, ka dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona un šeit jābūt ļoti piesardzīgiem," saka LDz prezidents Uģis Magonis.

Lai panāktu lielāku sabiedrības uzmanību drošībai uz pārbrauktuvēm, LDz Drošības dienu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm rīko sadarbībā ar Valsts policiju un degvielas tirgotāju uzņēmumu Statoil Fuel & Retail Latvia. Drošības dienas ietvaros nedēļas laikā visos Statoil benzīntankos Latvijā apmeklētājiem tiks dalīts auto gaisa atsvaidzinātājs ar atgādinājumu, būt uzmanīgam uz dzelzceļa pārbrauktuves.

Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre norāda, ka "Dzelzceļa drošības tēmas policijai ir ļoti būtiskas, jo ik gadu, neskatoties uz preventīvo darbu, šāda veida negadījumos turpina ciest cilvēki. Šogad šīs drošības dienas ietvaros policija kopā Latvijas dzelzceļu vēlas uzrunāt tieši bērnu un jauniešu auditoriju, kas nereti dzelzceļa tuvumā piemirst noteikumus un nenovērtē situācijas nopietnību - pietiekami nepārliecinās par drošību, ir izklaidīgi un mēdz austiņās skaļi klausīties mūziku. Policija pievērsīs īpašu uzmanību tam, kā dzelzceļa pārbrauktuvju tuvumā tiek ievēroti noteikumi, nepieciešamības gadījumā policijas darbinieki vēlreiz atgādinās, stāstīs, izglītos."

"Drošas braukšanas popularizēšana jau ilgus gadus ir viena no Statoil prioritātēm sociālās atbildības jomā. Tāpēc nešaubīgi piekritām sadarboties ar Latvijas dzelzceļu, lai vēl vairāk mazinātu iespējamo negadījumu skaitu, kas notiek gan uz ceļiem, gan šajā gadījumā - dzelzceļa pārbrauktuvēm," uzsver Artūrs Eglītis, Statoil Fuel & Retail Latvia vadības grupas pārstāvis.

Eiropas dzelzceļu dati liecina, ka 98% situāciju dzelzceļa negadījuma izraisītājs ir ceļu satiksmes dalībnieks, nevis nenostrādājusi barjera, dzelzceļa luksofors vai brīdinošais skaņas signāls. Letalitātes ziņā dzelzceļš ir 10 reizes bīstamāka vieta par auto ceļu. Saskaņā ar Francijas dzelzceļa infrastruktūras uzturētāja Reseau Ferre de France pētījumu 50% negadījumu, kas notiek uz dzelzceļa, beidzas letāli. Uz auto ceļiem - vien 5%.

Fakti:

• Saskaņā ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras (ERA): 304 gājuši bojā 2011.gadā uz dzelzceļa pārbrauktuvēm. Tie veido 30% no visiem dzelzceļa negadījumos bojā gājušo ES pret 1.2% ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo

• Gandrīz 98% no visiem negadījumiem uz dzelzceļa pārbrauktuvēm (vismaz Eiropā), negadījuma izraisītājs bija gājēji vai transportlīdzekļa vadītāji, kuri neievēroja ceļa zīmes un signāli. Šie cilvēki parasti dzīvo un strādā netālu no dzelzceļa pārbrauktuvēm.

• Ja vilciens brauc ar 90 km/h, tā apstāšanās ceļš, atkarībā no vilciena svara var būt līdz pat 1200 metriem, salīdzinoši automašīnai, braucot ar ātrumu 100 km/h apstāšanās ceļš ir 80m.

• Lokomotīve kopā ar vagoniem sver aptuveni 6 000 tonnu.

• Iespēja palikt neskartam sadursmē ar vilcienu ir tik pat liela kā skārda bundžiņai sadursmē ar auto.

• Sadursmē ar vilcienu iespēja izdzīvot ir 40 reizes mazāka, nekā divu citu sauszemes transportlīdzekļu sadursmē.

• Braucošam vilcienam vienmēr ir priekšroka pār citiem braucējiem, gājējiem, ugunsdzēsēju, policijas un pat ātrās palīdzības transportu.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.