DP: Latvijas organizācijas piesavinās Krievijas fondu līdzekļus

Krievijas tautiešu politikas īstenošanā iesaistītās Latvijas organizācijas un aktīvisti atsevišķos gadījumos piesavinās Krievijas fondu līdzekļus un izmanto tos personīgā materiālā labuma gūšanai, secinājusi Latvijas Drošības policija (DP).

Drošības policijas pagājušā gada publiskajā pārskatā teikts, ka Krievijas īstenotās tautiešu politikas izpausmes Latvijā vērojamas kopš šīs tūkstošgades sākuma, kad šī politika kļuva par Krievijas ārpolitikas sastāvdaļu un tai tika atvēlēti būtiski finanšu līdzekļi. Tautieši ārvalstīs ir svarīgs resurss, kas tiek iesaistīts Krievijas ārpolitisko mērķu sasniegšanai.

2012.gadā turpinājās Krievijas centieni uzturēt saikni ar tautiešiem Latvijā un vadīt to darbību noteiktā virzienā. Tautiešu tiesību aizsardzība un krievu valodas statusa nostiprināšana pārskata periodā bija jautājumi, kas īpaši tika izmantoti sadarbības nodrošināšanai ar tautiešiem un viņu darbības aktivizēšanai, norāda DP.

Referendums par krievu kā otru valsts valodu, parakstu vākšana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem un nepilsoņu parlamenta izveides iniciatīva, Latgales autonomijas idejas aktualizēšana, kā arī centieni graut Latvijas starptautisko tēlu, apsūdzot to nacisma atdzimšanā, DP skatījumā ir būtiskākie piemēri, kas parāda Krievijas tautiešu politikas radītās sekas un negatīvo ietekmi uz nacionālo drošību.

Referendums par krievu kā otru valsts valodu izraisīja virkni procesu, kuru mērķis bija izmantot tā radīto rezonansi un sasniegto atsevišķas sabiedrības daļas mobilizācijas pakāpi. Šos procesus īpaši raksturo to iniciatoru politiskā retorika, kas saskan ar Krievijas vērsto kritiku pret Latviju, uzsver DP.

Policija atzīmē, ka 2012.gada pavasarī daļa referenduma organizatoru pieteica protesta kampaņu "Nepilsoņi nāk!" (Aliens are coming!), kuras uzdevums bijis panākt pašvaldību vēlēšanu tiesību nodrošināšanu nepilsoņiem, nepieciešamības gadījumā izveidojot "nepārstāvēto parlamentu". Savukārt 2012.gada 20.novembrī darbību sāka nereģistrēta sabiedriskā kustība "Nepilsoņu kongress", kas plāno veidot "Nepārstāvēto (nepilsoņu) parlamentu". Tās aktivitātes esot vērtējamas kā turpinājums kampaņai "Nepilsoņi nāk!". Kustības publiski redzamie iniciatori ir personas, kuras plašākai sabiedrībai kļuva zināmas, iesaistoties un atbalstot krievu valodas referendumu un parakstu vākšanu par grozījumiem Pilsonības likumā.

DP secina, ka kustības "Nepilsoņu kongress" veidošana un attīstīšana ir līdzīga ar biedrības "Dzimtā valoda", kas organizēja krievu valodas referendumu, izveidi. Abos gadījumos darbības pamatā esot mēģinājumi izmantot noteiktā sabiedrības daļā pretrunīgi vērtētus un jūtīgus jautājumus, kas ietekmē iekšpolitisko stabilitāti un sabiedrības vienotību. Tāpat kustībā "Nepilsoņu kongress" ir iesaistījušās personas, kas bija saistītas ar krievu valodas referendumu un parakstu vākšanu par grozījumiem Pilsonības likumā. Tas nozīmējot, ka vienkopus tiek mobilizēti aktīvisti, kuri ir pierādījuši sevi, organizējot konkrētas kampaņas, kas veicināja etnisko un ideoloģisko spriedzi sabiedrībā.

DP prognozē, ka kustības darbība iekšpolitiski būs vērsta uz spiediena izdarīšanu, lai Saeima un valdība būtu spiestas mainīt līdzšinējo politiku nepilsoņu jautājumā. Savukārt ārpolitiski tiks izplatīta informācija par plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā ar mērķi panākt starptautisko organizāciju iesaistīšanos šajā jautājumā.

Drošībnieki savā pārskatā arī minējuši, ka stabils un nepārtraukts finansējums Krievijas tautiešu organizācijām un aktīvistiem sekmē to interesi līdzdarboties politikas realizēšanā un ir būtisks priekšnoteikums noteiktu sabiedrisko aktivitāšu veikšanai. 2012.gadā tika konstatēti Krievijas centieni pilnveidot politikas finansēšanas kārtību, pastiprinot tās uzraudzību, lai panāktu efektīvāku līdzekļu izlietojumu, kā arī palielinot finansēšanas avotu skaitu.

Pērnā gada sākumā aktīvu darbību sāka "Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu tiesību atbalsta un aizsardzības fonds". Par fonda finansējumu interesi izrādīja organizācijas un aktīvisti, kas ir iesaistīti tautiešu politikas īstenošanā un pozicionē sevi kā tautiešu tiesību aizstāvjus.

Pagājušā gadā darbību Latvijā izvērsa arī 2010.gadā izveidotais Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds, kas koncentrējas galvenokārt uz sadarbību ar jauniešiem un to pozitīvas attieksmes veidošanu par Krievijas ārpolitiskajām prioritātēm un uzdevumiem. Tautiešu politikas ietvaros fondu finansējums galvenokārt tiek piešķirts projektiem un aktivitātēm, kas spēj sekmēt Krievijas tautiešu politikas uzdevumu realizāciju un ārpolitiskās intereses.

Centieni iegūt šo fondu līdzekļus rada konkurenci Krievijas tautiešu politikas īstenošanā iesaistīto Latvijas aktīvistu vidū un norāda, ka finansiālā ieinteresētība ir viens no motīviem, iesaistoties tautiešu politikā, uzskata DP. "Krievijas tautiešu politikas īstenošanā iesaistītās Latvijas organizācijas un aktīvisti atsevišķos gadījumos piesavinās Krievijas fondu līdzekļus un izmanto tos personīgā materiālā labuma gūšanai. Šim nolūkam tiek izstrādātas dažādas shēmas vai tradicionāli projekta īstenošanai pieteikts lielāks finansējums, nekā faktiski ir nepieciešams," teikts pārskatā.

DP arī analizējusi informatīvās aktivitātes sabiedriskās domas ietekmēšanai. Atsevišķas izpausmes 2012.gadā liecina par centieniem ar informatīvās telpas starpniecību izplatīt noteiktus vēstījumus Latvijas sabiedrībā. Piemērs šai tendencei esot starptautiskā mediju kluba "Formāts-A3" organizētās dažādu Krievijas kultūras, mākslas, zinātnes, plašsaziņas līdzekļu u.c. jomu pārstāvju vizītes Latvijā. Viņu ierašanās Latvijā parasti tiek pieteikta kā vēlēšanās pārrunāt ar interesentiem aktuālas un saistošas tēmas. Pasākumus, kuros uzstājas šīs personas, Latvijā galvenokārt apmeklē tautiešu politikas aktīvisti, taču uz tiem ir ieradušās arī atsevišķas sabiedrībā pazīstamas valsts amatpersonas.

"Formāts-A3" pasākumiem, pēc DP domām, raksturīgs, ka to dalībnieki novirzās no sākotnēji pieteiktajiem diskusiju jautājumiem un sarunas tiek fokusētas uz Latvijas iekšpolitikas pretrunīgajiem jautājumiem, uz Latvijas dalības starptautiskajās organizācijās nozīmes mazināšanu, krievu kultūras un valodas nozīmi, kā arī ģeopolitiku. Šo pasākumu norise un tur pārrunātais tiek pārpublicēts populārākajos krieviski rakstošajos un raidošajos plašsaziņas līdzekļos, tāpēc to laikā izteiktie viedokļi sasniedz plašāku auditoriju.

DP atzīmē, ka interneta portāls "IMHOclub" pēdējā gada laikā arī ir kļuvis par nozīmīgu resursu atsevišķu tautiešu politikas ietvaros izmantoto jautājumu aktualizēšanai. "IMHOclub" darbojas kā platforma noteiktu pretrunīgu un tendenciozu uzskatu un ideju publicēšanai - Latgales autonomijas jautājums, nepilsoņu problemātika, neviennozīmīgi vērtētie vēstures jautājumi. Atsevišķi no šiem rakstiem vēlāk tiek pārpublicēti redzamākajos krieviski rakstošajos plašsaziņas līdzekļos.