Ar šo nedēļu un līdz pat pašvaldību vēlēšanu dienai ierobežojumi attiecībā uz politisko reklāmu kļūs arvien stingrāki. 2. maijā partiju maksas reklāma pazudīs no ekrāniem, iestājoties klusuma periodam televīziju ēteros.
Eksperti gan norāda, ka partiju kampaņas pārtrūks, tā īsti pat nesākoties, jo šogad aģitācija ir bijusi teju nepamanāma.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kas sākās 2. februārī un ilgs līdz pat 1. jūnijam, partijām ir noteikti strikti izdevumu ierobežojumi. Aģitācijas izdevumi par reklāmas izvietošanu, labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu nevar pārsniegt 18,56 santīmus uz vienu vēlētāju. Tādējādi maksimālā summa, ko priekšvēlēšanu laikā katra partija var tērēt, ir 277 425 lati, ja šī politiskā organizācija piedalās visās 119 pilsētu un novadu domju vēlēšanās.
Reklāmas pazudīs no televīzijas
Lai gan partijām savi tēriņi jākontrolē un jāskaita pašām, tomēr izdevumu limitus uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tā pārstāvis Andris Vitenburgs sarunā ar Neatkarīgo norāda: ja birojs konstatē, ka izdevumi tuvojas maksimālajam limitam, partija par to tiek īpaši brīdināta. Savukārt, ja birojs priekšvēlēšanu aģitācijas periodā secina, ka maksimālā izdevumu summa jau pārsniegta, tad tiek pieņemts lēmums par kampaņas pārtraukšanu.
Līdz šim partijas savas aktivitātes varēja plānot pašas pēc saviem ieskatiem, bet 30 dienas pirms vēlēšanu dienas, t.i., sākot ar 2. maiju, tiks aizliegta aģitācijas materiālu izvietošana televīzijas programmās un raidījumos. Izņēmums būs vienīgi valsts nodrošinātais bezmaksas raidlaiks priekšvēlēšanu raidījumos un diskusijās.
Vēl stingrāki aizliegumi stāsies spēkā dienu pirms balsošanas, kā arī pašā vēlēšanu dienā. Tad aģitācija tiks aizliegta radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā u. tml. Šajās divās dienās tiks atļauti vienīgi tādi sludinājumi, kas informēs par partijas vai deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem.
2. maijā stājas spēkā arī aizliegums attiecībā uz valsts un pašvaldību uzņēmumu reklamēšanu, ja šajā reklāma tiek popularizēts kāds konkrēts deputāta kandidāts vai partija. Tāpat, sākot ar 2. maiju, preses izdevumos, ko izdod domes, kā arī valsts vai pašvaldības uzņēmumi, būs aizliegtas intervijas ar deputātu kandidātiem vai citiem politisko partiju līderiem.
Kontrolē resursu izmantošanu
A. Vitenburgs norāda, ka šīs ir pirmās vēlēšanas, kad KNAB strikti uzrauga arī aizliegumu izmantot administratīvos resursus kādas partijas priekšvēlēšanu aktivitātēs. Jau kopš 2. februāra birojs kontrolē, lai partijas un kandidāti sevis popularizēšanai izmantotu tikai paši savus līdzekļus. Kā, zināms, iepriekš daudzām partijām ir pārmests, ka, atrodoties pie varas pašvaldībā, tās savai reklamēšanai izmanto domes resursus — telpas, transportu, darbiniekus u. tml. «Pie varas esošie politiķi nedrīkst, piemēram, izmantot domes kopētājus, lai pavairotu savas partijas informatīvos materiālus, nedrīkst ar pašvaldībai piederošu automašīnu izvadāt skrejlapas, nevar nodarbināt domes darbiniekus partijai nepieciešamo darbu veikšanai,» dažādas situācijas raksturo A. Vitenburgs.
Jāpiebilst, ka par administratīvajiem resursiem tiek uzskatīti ne tikai domes materiāltehniskais nodrošinājums, bet arī valsts un pašvaldību uzņēmumu finanšu līdzekļi, kustamas un nekustamas mantas izmantošana.
Partijām jāsarosās
Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka, ņemot vērā striktos likumdošanas jauninājumus, kas būtiski ietekmējuši partiju reklamēšanās iespējas, politiskā aģitācija šogad ir bijusi gandrīz nemanāma. «Partijas vairs nevar balsotājus paņemt ar masu, un šogad ir beigusies tā masīvā smadzeņu skalošana, kas tika pārmesta pirms iepriekšējām vēlēšanām. Jā, maksas reklāmu ir stipri mazāk, taču partijas nav padomājušas par alternatīviem veidiem, kā tomēr uzrunāt vēlētājus. Rezultātā socioloģiskās aptaujas uzrāda neiepriecinošu ainu – aptuveni 40% no latviskā elektorāta joprojām nav izlēmuši, par ko balsot,» klāsta eksperts, piebilstot, ka «nonākot pie vēlēšanu urnām, liela daļa balsotāju izdarīs spontānu izvēli, kas var nest ļoti lielus pārsteigumus». Tiesa, F. Rajevskis uzskata: sākot ar maiju, kad aizliegumi attiecībā uz aģitāciju kļūs arvien stingrāki, partijas beidzot būs spiestas sarosīsties, un, iespējams, tad vēlētāji sagaidīs kādu saturiski piepildītu aktivitāti, piemēram, klātienes tikšanās ar politiķiem.