Jau ilgāku laiku Latvijā tiek diskutēts par nepieciešamību palielināt administratīvo sodu apjomu satiksmes noteikumu pārkāpējiem. Dažādi viedokļi ir gan atbildīgajās valsts institūcijās gan sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, gan pašiem autovadītājiem.
"Dažkārt rodas sajūta, ka atsevišķi viedokļa paudēji nespēj izvērtēt jautājuma būtību, paliekot pie vienkāršākā risinājuma - jāpalielina sodi. Nenoliedzot administratīvo sodu nozīmi, ir labi zināms, ka tas ir tikai viens no elementiem satiksmes drošības stiprināšanā. Ne mazāka nozīme, rūpējoties par drošību uz ceļiem, būtu satiksmes noteikumu kontroles pastiprināšanai Tas veicinātu satiksmes dalībniekos apziņu par soda neizbēgamību. Šo uzdevumu veicinātu arī nākamajā gadā Latvijā paredzētie papildus 160 fotoradari, kas noteikti būtu nozīmīgs ieguldījums ātruma pārkāpumu samazināšanā. Tāpat jau pašlaik savu efektivitāti ir pierādījuši soda punkti," informē Latvijas Automoto biedrības prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis Juris Zvirbulis.
Domājot par sodu sistēmas pilveidošanu, būtu jāpievērš uzmanība nevis viengabalainai sodu palielināšanai, bet sodu diferencēšanai. Piemēram, pārkāpums par kura bardzību šaubām nevarētu būt ir braukšana alkahola vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī. Šis pārkāpums nekādā gadījumā nevar būt neapzināts un nejaušs, nemaz nerunājot par dzērājšoferu radīto draudu katram sabiedrības loceklim, uzskata J.Zvirbulis.
Savukārt, ir pārkāpumi, kas tik tiešām varētu tikt izdarīti neapzināti. Tas nenozīmē, ka šādos gadījumos vadītāji būtu jāatbrīvo no soda, tomēr vai šādos gadījumos nepieciešams straujš soda apjoma kāpums?
Izvērtējot sodu palielināšanas nepieciešamību būtu jāņem vērā arī līdzšinējā statistika dazādās pārkāpumu pozīcijās. Kopējā statistika liecina, ka 2009. gada 3. ceturksnī salīdzinot ar 2008. gada 3. ceturksni kopējais satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies par 38%. Tajā pat laikā, lai gad pieķerto dzērājšoferu skaits kopumā arī ir samazinājies, esam vieni no vadošajiem dzēršoferu izraisīto avāriju skaita ziņā. Tātad dzērājšoferu apkarošana aktīvi jāturpina, paralēli sodu sistēmas pilveidošanai turpinot sabiedriskās domas veidošanas aktivitātes.
Viens no argumentiem, kuru izmanto sodu vienotas palielināšanas atbalstāji, ir salīdzinājums ar citām ES dalībvalstim, kurās sods, piemēram, par ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h ir lielāks nekā Latvijā. Jāņem vērā, ka Latvijā sodi par šo pārkāpumu atšķiras apdzīvotajās vietās un ārpus tām, kā arī vieglajām un smagajām automašīnām. Būtu arī jāņem vērā sodu sistēmas līdzsvars ar kopējo situāciju valstī, tajā skaitā arī ekonomisko.
Sodu apjoms par ātruma pārsniegšanu ne tuvu nav vienīgā joma, kurā esam Eiropas Savienības reitinga lejasgalā. Diez vai šī ir tieši tā pozīcija, ar kuru būtu jāsāk mūsu valsts izrāviens, pauž J.Zvirbulis.