Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likuma pieņemšana ļaus sakārtot šo valstiski svarīgo objektu aizsardzības normas un noteikt to juridisko piederību, izskatot likumprojektu, atzina un konceptuāli to atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Likumprojekta iesniedzēja – Visu Latvijai un TB/LNNK – pārstāvis Jānis Dombrava skaidroja, ka tas ļautu noteikt aizsardzības joslu pie šiem pieminekļiem, nodrošināt cieņpilnu izturēšanos un piemērot bargākus sodus par kaitnieciskām darbībām. Viņš arī ieteica izveidot Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu padomi, un viens no tās uzdevumiem būtu rekomendēt Rīgas domei (RD), kurus pasākumus ļaut rīkot pie šiem objektiem un kurus nē. Tas ļautu izvairīties no tādu gadījumu atkārtošanās kā šogad 16.martā.
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis atbalstīja šāda likuma pieņemšanu, kas nosacītu skaidras īpašuma tiesības un atbildības sadalīšanu starp pašvaldību un valsti, kas līdz šim tā arī nav sakārtotas.. J.Dambis arī norādīja, ka jāpanāk, lai pasākumos dažādas sabiedrības grupas netraucētu cita citai un izrādītu pietiekamu cieņu šiem pieminekļiem.
Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis vērsa uzmanību uz to, ka „tā kā galvaspilsētas juridiskais statuss nav sakārtots, tad viss karājas gaisā”. Viņš atgādināja, ka iepriekšminētie pieminekļi pirmās brīvvalsts laikā tika radīti un turpmākā to apsaimniekošana vadīta ar sabiedrisko organizāciju starpniecību, kuras valsts tikai atbalstīja. Šobrīd tie it kā pieder valstij, bet atdoti valdījumā pašvaldībai. Galu galā situācija ir tāda, ka Kultūras ministrija (KM) tiem „dod mazu naudu”, bet Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vispār neko. Brāļu kapu lielā kompleksa sakārtošanai būtu vajadzīgi 7 miljoni latu, un šogad pašvaldība piešķīrusi 200 000 latu centrālā kapu celiņa remontam. Tāpat savu artavu dod Brāļu kapu atjaunošanas komiteja. Tomēr tā ir tikai lāpīšanās, tāpēc abiem objektiem vajadzētu nodrošināt patstāvīgu finansējumu. G.Gailītis atgādināja, ka 2015.gadā Brāļu kapu kompleksam aprit 100 gadu jubileja, tāpēc to sakopt būtu īpaša motivācija.
Saeimas juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone noraidīja VL-TB/LNNK pārmetumus par likumprojekta bremzēšanu, norādot, ka bez nepieciešamajiem dokumentiem no atbildīgajām institūcijām par šo objektu piederību neko tālāk nevar virzīt un tas jādara pašiem likumprojekta virzītājiem, kas līdz šim nav izrādījuši vajadzīgo interesi.