Cēsīs plūdi apdraud dzeramā ūdens pieejamību

Appludinot dzeramā ūdens akas Cēsu pilsētā, plūdi patlaban nopietni sāk apdraudēt dzeramā ūdens ieguves iespējas.

Patlaban divas akas vēl nav plūdu skartas, līdz ar to apdraudējumam palicis aptuveni pusotrs metrs, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš.

Patlaban nav iespējams precīzi noteikt ūdens līmeni, jo Cēsu novada apkārtnē nav uzliktas atzīmes, kas ļautu Cēsu novada pašvaldībai pašai sekot līdzi ūdens līmeņa svārstībām, taču tuvākajā laikā tas tiks izdarīts, apgalvoja Cēsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ance Saulīte.

Tomēr Skrastiņš norāda, ka ūdens līmeņa celšanās intensitāte dienā, kas bija par 10 centimetriem stundā, vairs nav vērojama, arī "skatoties ar aci". Lai arī ūdens līmenis turpina celties, tas vairs nenotiek tik krasi. Viņš arī norādīja, ka orientējoši līdz 2010.gada palu maksimālajam līmenim varētu būt palikuši aptuveni 30 centimetri.

Pēc Skrastiņa teiktā, lielāku plūdu gadījumā apdraudētas varētu tikt piecas līdz sešas dzīvojamās privātmājas. No vienas privātmājas iedzīvotāji jau patlaban pēc pašu iniciatīvas drošības apsvērumu dēļ uz laiku pārvākušies dzīvot pie paziņām, pastāstīja Skrastiņš. Pagaidām evakuācija no riska teritorijā esošajām mājām nav nepieciešama.

Latvijā

Kas gaida Latviju nākotnē? Atbilžu meklēšana uz šo jautājumu saucas nākotnēšana. Būsim Baltijas tīģeris, vientuļā Latvija, gurdenā Latvija vai Ziemeļvalsts Latvija? Jau šodien jādefinē Latvijas attīstības virzieni, mājas darbi un jāvirza attīstības stratēģija. 30. septembrī Biznesa augstskolā "Turība" notika pirmā Latvijas nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā kopā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, ministriem, augstiem ierēdņiem, akadēmiķiem un augstākās izglītības iestāžu rektoriem tika iezīmēti darāmie darbi piecās jomās: uzņēmējdarbībā un eksportā, zinātnē un inovācijās, publiskajā pārvaldē un tiesībās, valsts tēlā un komunikācijā, izglītībā un cilvēkresursos.